Finanšu ministrija (FM) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojušās par izmaiņām plānotajos grozījumos Publisko iepirkumu likumā. Izmaiņas attiecas uz izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanu.

Vienošanās panākta pēc argumentētām diskusijām, kuru laikā tika apspriesti LBAS izteiktie iebildumi par likumprojektā paredzēto normas svītrošanu, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā dod priekšroku uzņēmumiem, kuri ir darba devēju organizāciju biedri un kuriem ir noslēgts koplīgums ar arodbiedrībām. FM sagatavotie grozījumi paredz šādas izmaiņas, ņemot vērā Eiropas Komisijas norādi un to, ka Direktīvas pieļauj izmantot tikai tādus kritērijus, kas tieši attiecas uz iepirkuma priekšmetu un līguma izpildi. LBAS savukārt vērš uzmanību, ka koplīgums vienmēr ir saistīts ar iepirkuma priekšmetu, ņemot vērā to, ka iepirkuma priekšmetu realizē uzņēmuma darbinieki, savukārt koplīgums uzlabo darbaspēka un darba apstākļu kvalitāti. LBAS pauda bažas, ka likuma normas svītrošana varētu vājināt atsauci un izpratni par koplīgumu kā īpašu sociālo kritēriju.

Tikšanās rezultātā panākts kompromiss, kas FM piedāvāto grozījumu redakciju papildina ar skaidru atsauci, ka par izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju var noteikt tostarp tādu, kas ir saistīts ar sociālajiem, vides vai inovāciju aspektiem. Atsauce tostarp uz sociālajiem aspektiem nozīmē, ka arī koplīgums, kas nodrošina labāku darba ņēmēju tiesisko statusu, kā atbilstoši noteikts sociālais kritērijs varēs tikt izmantots par izšķirošo piedāvājumu izvēles kritēriju. Šādā veidā saskaņotā norma nodrošinās lielāku elastību pasūtītājiem līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā piedāvājuma izvēlē balstīties uz faktiskajai situācijai atbilstošiem apsvērumiem, vienlaikus uzsverot arī sociālo aspektu, tostarp koplīgumu nozīmību.

Gan FM, gan LBAS uzskata, ka šādi precizējumi stiprina Publisko iepirkumu likuma sociālo atbildību. Abas puses aicina sabiedrību šo risinājumu uztvert pozitīvi un izmantot to, jo tas veicina kvalitatīvāku un atbildīgāku iepirkumu procesu.

Šis sociālais dialogs apliecina, ka sadarbība starp valsts iestādēm un sociālajiem partneriem ir būtisks elements kvalitatīvu risinājumu izstrādē.