Pirmdien, 11. oktobrī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē izskatīja MK un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu. Daļā pašvaldību pieteikto jautājumu ir panākta pušu vienošanās. Vienlaikus protokolā ir saglabāti atšķirīgi viedokļi par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidējā termiņā un atsevišķiem nozaru ministriju jautājumiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Budžeta sarunas ar pašvaldībām šogad bija ļoti konstruktīvas, un redzams, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību intereses ir kļuvušas vienotākas, un pieeja - strukturētāka. Pirmo reizi par pašvaldību jautājumiem tikāmies arī pie premjera. Pateicoties koleģiālam darbam un abpusējai izpratnei, šogad izdevās ne tikai panākt konsensus par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem, bet izkustināt arī tādus jautājumus, kas nav tikuši diskutēti jau vairākus gadus.”
Vienošanās paredz sniegt mērķētu atbalstu pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem. 2022. gadā ir plānots piešķirt papildu valsts budžeta dotāciju, lai atbalstītu pašvaldības, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro un izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2021. gadu, ir mazāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (3,1%).
Pašvaldībām būtisks instruments attīstībai ir aizņēmumi. Tāpēc valdība ir radusi iespēju 2022. gadam sākotnēji prognozēto kopējo aizņēmumu limita palielinājumu 118 miljonu eiro apmērā palielināt par 70 miljoniem eiro. Tādējādi radīta iespēja pašvaldībām saņemt aizņēmumus Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijas noteikto jomu investīciju projektiem, tajā skaitā izglītības iestāžu projektiem, lai nodrošinātu investīciju projektu atbilstību ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Vienlaikus ir rasts valsts budžeta finansējums pašvaldību investīciju programmai 30 miljonu eiro apmērā, pašvaldībām dodot iespēju pieteikt Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijā savus augstas gatavības investīciju projektus valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai, nodrošinot pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.
Valsts arī 2022. gadā turpinās ieguldīt papildu līdzekļus reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, šim mērķim paredzot 57,7 miljonus eiro. Tāpat pašvaldībām plānots nozīmīgs atbalsts arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada finansējuma un Atveseļošanas fonda ietvaros, kopumā 2,1 miljarda eiro apmērā.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, nākamajā gadā ir paredzēts turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Ņemot vērā, ka izmaiņas IIN tieši skar pašvaldību ieņēmumus, tiek noteikts valsts budžeta papildu finansējums pašvaldību izlīdzināšanai, kas nodrošina pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu 2022. gadā par 3,1%, salīdzinot ar 2021. gadu.
Tā kā IIN ir galvenais pašvaldību nodokļu ieņēmums un finanšu resurss, ir piedāvāts arī 2022. gadā saglabāt garantijas pašvaldībām IIN prognozei 100% apjomā. Šī valdības apņemšanās nodrošina pašvaldībām budžeta ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti.
Protokola projekts pieejams MK mājaslapā.