Ir uzsākts aktīvs darbs gan pie Atveseļošanas fonda reformu, gan investīciju ieviešanas. Pirmo maksājuma pieprasījumu par 231 miljonu eiro Latvija gatavojas iesniegt Eiropas Komisijā (EK) šī gada 2. ceturksnī. Tā ietvaros Latvijai jādemonstrē izpildīti deviņi reformu pasākumi likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās. Šobrīd ir izpildīti visi deviņi nepieciešamie pasākumi.
Savukārt, lai saņemtu visu AF finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā, Latvijai līdz 2026. gada augusta beigām ir nepieciešams sasniegt kopumā 214 mērķus un rādītājus, kuru izpilde ir sadalīta 6 periodos. Maksājumi tiek saņemti pēc katra perioda izpildīto rādītāju atskaites iesniegšanas EK.
Tāpat ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pārrunāta Latvijas Stabilitātes programma 2021.–2024. gadam, kas ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.
Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme. Atbilstoši marta scenārijam IKP šogad pieaugs par 2,1%, attiecīgi patēriņa cenu pieaugums sasniegs 8,5%, ko galvenokārt ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. Savukārt atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts šogad pie nemainīgas politikas samazināsies līdz 6,5% no IKP.
NTSP ietvaros Finanšu ministrija piedalās trīspusējā sociālā dialogā starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādejādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. Nodokļu politikas jautājumi ar sociālajiem partneriem tiek diskutēti NTSP Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksmēs. Savukārt citi aktuāli Finanšu ministrijas kompetences jautājumi par finansēm, nodokļiem un uzņēmējdarbību ar sociālajiem un sadarbības partneriem, nevalstiskajām organizācijām, tirdzniecības kameru un pašvaldībām tiek apspriesti sanāksmēs un ar noteiktu mērķi veidotās darba grupās, piemēram, Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam (izveidota nekavējoties pēc Covid-19 ārkārtas situācijas izsludināšanas), Darba grupā par nekustamā īpašuma nodokļa politikas pilnveidi, Darba grupa par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidošanu u.c.