Patēriņa cenas Latvijā turpina palielināties. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024.gada novembrī bija par 0,2% augstāks nekā oktobrī, ko ietekmēja preču cenu kāpums 0,4% apmērā. Starp precēm straujākie cenu pieaugumi bija fiksēti gāzei, kā arī mājokļa iekārtam un mājsaimniecības ierīcēm. Sadārdzinājās arī personīgās aprūpes ierīces. Savukārt starp pakalpojumu veidiem cenu kāpums bija fiksēts mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, kā arī veselības aprūpes un telekomunikācijas pakalpojumiem. Lai arī atsevišķiem pakalpojumiem veidiem cenas palielinājās, tomēr vidēji pakalpojumu cenu līmenis šā gada novembrī bija 0,3% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī.
Gada izteiksmē cenu pieaugums bija izteiktāks, patēriņa cenām palielinoties par 2,2%, kas bija par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā oktobrī. Tādējādi, novembrī fiksētais cenu pieaugums bija augstākais kopš pērnā gada oktobra. Inflācijas dinamiku, kas atgriešanas pie nedaudz virs 2%, var raksturot kā mērenu un no vienas puses ekonomiku veicinošu. Tomēr no citas puses jāatzīmē, ka cenu pārmaiņas nozaru griezumā ir ļoti atšķirīgas. Samēra zemo vidējo inflāciju nodrošina energoresursu deflācija, galvenokārt pateicoties bāzes efektiem. Gāzes, naftas un elektroenerģijas cenas pēdējos mēnešos kopumā ir stabilas, tomēr gada izteiksmē tās ir būtiski zemākas, kas arī mazina vidējo inflāciju. Šā gada novembrī, siltumenerģijas un elektroenerģijas cenas bija attiecīgi par 9,1% un 5,5% zemākas nekā pērn. Degvielas cenas samazinājās par 8,3%. Savukārt pakalpojumu cenu pieaugums noturīgi turas pie 6% robežas. Tas nozīmē, ka nozares attīstība un uzņēmēju noskaņojums nozaru griezumā ir dažāds. Tas, ka šā gada novembrī vidējā inflācija pārsniegs 2% robežu bija prognozējams un atbilst Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm. Sagaidāms, ka šā gada decembrī gada inflācija būs 2,6%-2,8%.
Lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā šā gada novembrī noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 4,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Jānorāda, ka cenu pārmaiņas šajā patēriņa preču grupā ir atšķirīgas. Cenu kāpums bija fiksēts praktiski visām pārtikas grupām. Straujākais cenu kāpums bija olīveļļai un sviestam, attiecīgi par 23,4% un 23,1%. Svaigo dārzeņu cena pieauga par 11,4%. Savukārt piens un mājputnu gaļa sadārdzinājās par 7,6%. Tāpēc šā gada novembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums izskaidro vairāk nekā pusi jeb 1,1 procentpunktus no kopējās inflācijas. Tik būtisku devumu nosaka gan straujš cenu pieaugums, gan šīs preču grupas īpatsvars kopējā patēriņa grozā. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars kopējā patēriņu grozā ir vislielākais starp visām precēm un pakalpojumiem, veidojot 26,5%, kas turklāt ir otrais lielākais ES.
Jāatzīmē, pārtikas cenu kāpumam ir globāls raksturs. Neapstrādās pārtikas cenas šā gada novembrī pieauga par 5,7%, to noteica straujš piena un eļļas cenu kāpums. Attiecībā uz eļļas cenām jāatzīmē, ka kāpumu nosaka palmu, rapšu, sojas un saulespuķu eļļas tirdzniecība. Starptautiskās palmu eļļas cenas aug sesto mēnesi pēc kārtas, saglabājot augstu uzcenojumu salīdzinājumā ar alternatīvajām eļļām, jo pastāv bažas par zemākam, nekā gaidīts ražošanas apjomiem slikto laika apstākļu dēļ galvenajās eksporta tirgos, galvenokārt, Dienvidaustrumāzijā. Tikmēr pasaules sojas eļļas cenas arī turpināja pieaugt, galvenokārt spēcīgā globālā pieprasījuma dēļ. Piena pulvera, jo īpaši pilnpiena pulvera, starptautiskā tirdzniecībā tika reģistrēts straujš pieaugums, ko noteica globālā pieprasījuma atjaunošanās un piena ražošanas sezonālais samazinājums Rietumeiropā. Pasaules sviesta cenas palielinājās jau četrpadsmito mēnesi pēc kārtas, sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni spēcīga iekšējā un starptautiskā pieprasījuma dēļ. Ierobežoti sviesta krājumu Rietumeiropā rada spiedienu uz sviesta cenām.
Pārtikas cenas pieaug arī ES, tomēr aptuveni divas reizes lēnāk nekā Latvijā. Novembra dati vēl nav pieejami, bet atbilstoši oktobra datiem jāsecina, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums Latvijā bija 5,5%. Vēl lielāks kāpums bija reģistrēts tikai Igaunijā – 5,9%. Kamēr ES un eirozonā vidēji pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums attiecīgi veidoja 2,6% un 2,2%.
