Deklarācijā norādīts, ka Baltijas valstis un Polija sastopas ar daudz izteiktākām grūtībām, piemēram, iedzīvotāju psiholoģiskās labklājības pasliktināšanos, pieaugošiem vides riskiem un pastiprinātiem izaicinājumiem vides pārvaldības koordinēšanā. Vienlaikus mūsu aizsardzības izdevumi no IKP ir vieni no augstākajiem ES, būtiski veicinot ES ārējo robežu drošību. Tāpat Baltijas valstis un Polija ir vadošās Ukrainas atbalstītājas gan divpusējo valdības palīdzību, gan IKP daļas ziņā.
Tādējādi deklarācijā tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt papildus un atbilstošu atbalstu Kohēzijas politikas ietvaros pēc 2027. gada, tostarp finanšu līdzekļus šiem reģioniem, lai palīdzētu saglabāt ES konkurētspēju, kohēziju, kā arī drošību. Situācija prasa pielāgotus risinājumus, lai stiprinātu tās nozares, kuras visvairāk skāruši traucējumi, nodrošinot ekonomiku attīstības nepārtrauktību, tostarp iedzīvotāju labklājību un pakalpojumu pieejamību. Tāpat nepieciešams veicināt savienojamību un mobilitātes uzlabošanu starp pierobežas reģioniem un pārējo ES, kā arī hibrīddraudu novēršanu, prioritizējot reģionu noturību un drošību.
“Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, Kohēzijas politikas atbalsts spēlē būtisku lomu, risinot minētos izaicinājumus. Droši un noturīgi pierobežas reģioni ir visas Eiropas stabilitātes un attīstības stūrakmens,” akcentē Karina Ploka.
Sanāksmē apspriedīs arī iespējas uzlabot Kohēzijas politikas dalīto pārvaldību. “Latvijas ieskatā ir būtiski stiprināt ilgtermiņa investīciju ietvaru, kas ļautu dalībvalstīm veidot programmas ar mērķi celt šo valstu produktivitāti un izaugsmes potenciālu, tāpat turpināms darbs pie vienkāršošanas,” uzsver Karina Ploka
Sanāksmē tiks apstiprināti arī Padomes secinājumi par Kohēzijas politikas lomu demogrāfijas izaicinājumu risināšanā ES. Tajos uzsvērts, ka demogrāfiskās izmaiņas spēlē izšķirošu lomu visu ES reģionu un pilsoņu nākotnes veidošanā un var būtiski ietekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tajā pat laikā radot risku potenciāli paplašināt atšķirības starp reģioniem un to iekšienē. Secinājumos akcentēts, ka Kohēzijas politika ir viens no svarīgākajiem ES instrumentiem, kas sniedz ieguldījumu demogrāfijas izaicinājumu risināšanā, atbalstot vienlaikus gan izaicinājumu mazināšanas pasākumus, gan aktivitātes, lai pielāgotos tiem.
Sanāksmi organizē Ungārija kā ES Padomes prezidējošā valsts.