Šonedēļ Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējās tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem un Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības komitejas sanāksme ar Latvijas sociālo un sadarbības partneru un EK pārstāvju dalību. Pasākumos FM un citas ES fondu vadībā iesaistītās iestādes sniedza informāciju par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieviešanu noslēguma gadā, bet svarīgākais skatītais pamatjautājums bija jaunā 2021.-2027. gada plānošanas perioda uzsākšana, proti, ātrāka investīciju ieviešana.
“Gribam apsveikt Latviju ar līdz šim sasniegtajiem ES fondu Kohēzijas politikas investīciju rezultātiem, kas acīmredzami snieguši neatsveramu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Vienlaikus aicinām pielikt visas pūles, lai sekmīgi pabeigtu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodu. Savukārt raugoties uz ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda sekmīgu īstenošanu šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos, īpaša uzmanība jāpievērš finansējuma pieejamībai un investīcijām pētniecībā un attīstībā, lai palielinātu Latvijas produktivitāti un valsts tālāko attīstību,” norādīja EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta nodaļas pārstāvis.
“Atzinīgi novērtēju Eiropas Sociālā fonda ieguldījumu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem 2014.-2020. gada periodā un Kohēzijas politikas ("SAFE") elastīguma iespēju izmantošanu, lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem, kurus visvairāk skāris enerģijas cenu pieaugums. Runājot par 2021.-2027. gada periodu jāuzsver, ka, ņemot vērā sociālekonomiskos izaicinājumus, īpaši nepieciešams paredzēt līdzekļus materiālās nenodrošinātības jomā, lai varētu sniegt nepārtrauktu palīdzību maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem,” norādīja EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāvis.
“ES fondu investīcijas papildus publiskajām investīcijām ir nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas attīstībai un svarīgākais – katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanai. Latvija un citas ES dalībvalstis vēljoprojām saskaras ar vairākiem izaicinājumiem Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ, demogrāfijas un nodarbinātības problēmām, enerģijas krīzi, inflāciju un augstām reģionu atšķirībām. Šie apstākļi nenoliedzami ir ietekmējuši arī ES fondu projektu ieviešanas gaitu, īpaši lielos infrastruktūras projektus, kuru veiksmīgu ieviešanu aizkavēja problēmas piegāžu ķēžu darbā un projektu sadārdzinājumi. Šobrīd visas ES fondu administrēšanā iesaistītās iestādes koncentrējas uz to, lai nodrošinātu veiksmīgu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda slēgšanu, pirmkārt, pabeidzot investīciju projektus, jo tie saskaras ar izaicinājumiem, kā arī izmantojot EK piedāvātos instrumentus pilnīgai piešķirtā finansējuma izmantošanai. Vienlaikus šobrīd norit intensīvs darbs pie jaunā ES fondu plānošanas perioda projektu atlases kritēriju apstiprināšana un investīciju ietvara izstrādes, lai nodrošinātu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā 2023. gada otrajā pusē un īpaši nākamā gada sākumā. Tādēļ ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir vitāli svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai uzsāktu jaunā 2021. – 2027. gada ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā,” uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
2023. gads ir bijis īpaši intensīvs ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām, kad paralēli jaunā 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei ir jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020. plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas.
Latvijai 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir pieejams ES fondu atbalsts 4,3 miljardi eiro. ES fondu uzraudzības komiteja šogad ir intensīvi strādājusi apstiprinot projektu vērtēšanas atlases kritērijus, kas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ES fondu investīciju uzsākšanai. Līdz novembra sākumam ir apstiprināti 80 vērtēšanas kritēriju komplekti par gandrīz pusi no visa ES fondu jaunā plānošanas perioda finansējuma.
Uzraudzības komitejas ietvaros tika uzklausīta sadarbības partneru informācija par pieredzi un izteiktie ieteikumi ES līdzfinansētu investīciju ieviešanas pārvaldības stiprināšanai, kā arī investīciju ieviešanas nosacījumu pilnveidei un izstrādes paātrināšanai, savlaicīgi iesaistot ieinteresētās vai ietekmētās puses arī no sociāliem un sadarbības partneriem.
Tāpat tika izskatīti jautājumi par vienkāršoto izmaksu un citu vienkāršošanas pasākumu izmantošanu projektu atlasēs ar mērķi galvenokārt projektu ieviesējiem atvieglot projektu administrēšanu, atskaitīšanos, kā arī par plānotajām investīcijām finanšu instrumentu veidā, komunikācijas un informācijas pieejamības pasākumu ieviešanu, kā arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā esošo aktuālo 2021.–2027. gada perioda investīciju virzību. Tika diskutēts par sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, partneru un saņēmēju administratīvo spēju veicināšanas pasākumiem, kā arī vienlīdzības, iekļaušanas, nediskriminācijas un pamattiesību ievērošanas principiem investīciju ieviešanā.
ES fondu Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija un izveidota, lai nodrošinātu efektīvu ES fondu ieviešanas uzraudzību atbilstoši ES fondu programmā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Komitejas sēdē piedalās balsstiesīgie valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo un sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji. Tāpat padomdevēja statusā Komitejas sēdēs var piedalīties arī Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Konkurences padomes, pārstāvji, revīzijas iestādes un grāmatvedības iestādes pārstāvji, kā arī citi pieaicinātie eksperti, ieinteresētās puses. Tādējādi tiek nodrošināta efektīva partnerība caur plašu sabiedrības interešu pārstāvību. Komitejas funkciju izpildes atbalstam tiek izveidotas arī vairākas konsultatīvas apakškomitejas, kas fokusētas uz konkrētām investīciju jomām. Apakškomiteju galvenā loma paredzēta detalizētākai jautājumu izskatīšanai starp attiecīgās jomas ekspertiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem, lai galvenokārt sagatavotu izsvērtus, plaši izdiskutētus materiālus virzīšanai Komitejai lēmumu pieņemšanai vai arī izdiskutētu kādus aktuālus ar ES fondu investīciju ieviešanu saistītus jautājumus.
Komitejas darbs tiek organizēts pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu vajadzīgos lēmumus investīciju tempa sekmēšanai.
Uzraudzības komitejas sēdes darba kārtība un izskatītie materiāli ir pieejami šeit.
