Finanšu ministrija publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Tajā tiek noteikts tiesiskais regulējums attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu.
Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.
Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam (MK) līdz 2025. gada 1. jūlijam izdot noteikumus, kuros būs noteikta e-rēķina aprites kārtība.
MK noteikumos tiks ietverts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus. Tie ietver bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adrese), PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line) pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojums), kā arī individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, proti, rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Lai ar 2026. gada 1. janvāri nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli (t. i., e-adrese un nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot EDS API (Application Programming Interface) risinājumu vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē).
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.