Dažādojot piekļuvi finansējumam, valsts kapitālsabiedrības var veicināt uzņēmuma tālāko izaugsmi un darbības efektivitāti, kā arī attīstīt labas pārvaldības praksi, sekmējot inovācijas, radot jaunas darba vietas un nodrošinot papildus ieņēmumus valsts budžetā, vienlaikus atbrīvojot publiskos finanšu resursus citām investīcijām, - secināts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā īstenotā starptautiskā pētījumā, ko veica PricewaterhouseCoopers Latvia (PwC). Turklāt šāda prakse ļauj dalīt uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, mazināt atkarību no banku finansējuma un nepieciešamību ieguldīt publiskos resursus.
Lai veicinātu izpratni par priekšrocībām, ko sniedz kapitāla tirgus, kā arī uzlabotu valsts kapitālsabiedrību korporatīvo pārvaldību un finanšu noturību, PKC vadībā ir realizēts projekts ar mērķi izstrādāt metodoloģiju valsts kapitālsabiedrību optimālu kapitāla struktūru izveidei. Projektu īstenoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) sadarbībā ar Eiropas Komisiju un PwC. Projekts tika finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Projekta uzdevums bija uzlabot valsts iestāžu kapitālsabiedrību pārvaldības lēmumu pieņemšanas procesus, īpašu uzmanību pievēršot PKC kā koordinējošās institūcijas un ministriju kā valsts kapitāldaļu turētāju darbam attiecībā uz kapitālsabiedrībai piemērotākā finansēšanas modeļa un kapitāla struktūras izvēli.
Izstrādātā metodoloģija piedāvā gan kapitāldaļu turētājiem, gan valsts kapitālsabiedrībām dažādus korporatīvās pārvaldības rīkus, lai pārredzamā veidā sniegtu informāciju par kapitālsabiedrības stratēģiskiem mērķiem un sagaidāmiem rezultātiem. Sagatavotā metodoloģija, primāri ieviešot īpašnieka gaidu vēstules, palīdzēs kapitāldaļu turētājiem skaidri komunicēt ar kapitālsabiedrībām un sabiedrību par valsts kapitāldaļu turētāja gaidām attiecībā uz uzņēmuma darbības stratēģiju, tai skaitā kapitālsabiedrības kapitāla struktūru, paredzamās peļņas normu un dividenžu izmaksas koeficientu, ieteicamo finanšu instrumentu kopumu un nepieciešamajiem korporatīvās pārvaldības standartiem.
“Izstrādātā metodoloģija sniedz iespēju valstij nodrošināt atbilstošu atdevi no ieguldītā kapitāla un īstenot līdzsvarotu dividenžu politiku katrā valsts kapitālsabiedrībā,” uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks. “Saņemtie ieteikumi ir īpaši svarīgi valsts kapitālsabiedrību attīstībai un to vērtības vairošanai, jo resursu piesaiste, tostarp ar biržas starpniecību, ne tikai veicinās jaunus investīciju projektus, bet arī sekmēs vietējā kapitāla tirgus attīstību un sniegs Latvijas iedzīvotājiem iespēju ieguldīt daudzsološos uzņēmumos. Projekta galvenās atziņas un sniegtie ieteikumi atbalsta PKC īstenoto reformu, kas vērsta uz labāku un centralizētāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, kas rezultātā kļūst efektīvāka un profesionālāka.”
Džims Tērnbuls (Jim Turnbull), ERAB, savukārt norāda: “Šis projekts aicina valsts kapitālsabiedrības aktīvāk izmantot kapitāla tirgus instrumentus. Latvenergo nesen emitētās zaļās obligācijas bija pozitīvs signāls tirgum un ir veiksmīgs paraugs pārējiem tirgus dalībniekiem. Valsts kapitālsabiedrības var gūt labumu un sniegt ieguldījumu vietējā kapitāla tirgus izaugsmē, uzņēmumiem piedāvājot daudzveidīgu piekļuvi finansējumam, veicinot zīmolu atpazīstamību, kā arī uzlabojot to korporatīvo pārvaldību un sniedzot jaunas investīciju iespējas institucionālajiem investoriem.”
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta vadītājs Mario Nava pēc šā pētījuma pabeigšanas uzsver: “Piekļuve finansējumam ir izšķiroša jebkuram uzņēmumam, un uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai arī valsts uzņēmumi varētu gūt labumu no kapitāla tirgus sniegtajām priekšrocībām. Priecājos, ka šim nolūkam tiek izmantots Komisijas piedāvātais tehniskais atbalsts. Šā projekta rezultāti atbild uz daudziem jautājumiem, kas ir saistīti ar valsts kapitālsabiedrībām Latvijā, tādējādi sniedzot Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības īstenotājiem vairāk iespēju nākotnei.”
Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja: “Šis projekts akcentē, ka optimālas kapitāla struktūras kopā ar atbilstošu valsts kapitālsabiedrību korporatīvo pārvaldību var radīt vislabāko iespējamo rezultātu sabiedrībai. Vietējā kapitāla tirgus attīstība ir nepieciešama, jo kapitāla tirgus kalpo ne tikai kā lielisks finansējuma dažādošanas avots, bet arī kā instruments, lai uzlabotu uzņēmumu korporatīvo pārvaldību. Pēdējā laikā mēs esam novērojuši investoru vēlmi ieguldīt vietējā kapitāla tirgū un veicināt tā izaugsmi. Es patiešām ceru, ka projekta rezultāti iedvesmos valsts kapitālsabiedrības būt ambiciozākām un piesaistīt līdzekļus, it īpaši izmantojot sākotnējo publisko piedāvājuma risinājumus”.
Līga Kļaviņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, norāda : “Projekta ziņojums aicina valsts kapitālsabiedrības apsvērt iespējas izmantot ne tikai tradicionālos finansēšanas instrumentus, kā, piemēram, banku aizdevumus vai publiskos finanšu līdzekļus, bet arī norāda, ka kapitāla tirgum ir potenciāls nodrošināt labākus finansējuma nosacījumus uzņēmumiem. Kapitāla tirgus finansējums var uzlabot uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā un samazināt atkarību no valsts budžeta līdzekļiem investīciju vajadzību finansēšanai. Aktīvs kapitāla tirgus veicina ieguldījumus un izaugsmi.”
Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC vadošā partnere, savukārt uzsver: "Mēs ļoti priecājamies par sadarbību ar vietējiem un Baltijas mēroga tirgus spēlētājiem, strādājot pie metodoloģijas izstrādes, lai stiprinātu Latvijas valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības praksi un veicinātu efektīvākus kapitāla alokācijas lēmumus, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās priekšrocības. Projekta īstenošanas gaitā novērojām investoru vēlmi un ieinteresētību iesaistīties valsts kapitālsabiedrību finansēšanā, kā arī apzinājām valsts kapitālsabiedrības ar vērienīgiem plāniem paplašināties, ieviest jauninājumus un augt ilgtspējīgi. Tagad politikas veidotāju rokās ir ieviest jaunizveidoto metodoloģiju, kas savienotu abas šīs puses, dodot labumu Latvijas sabiedrībai kopumā.”
Projekta noslēguma ziņojums, kopsavilkums un prezentāciju materiāli pieejami Pārresoru koordinācijas centra valsts kapitālsabiedrību pārvaldības tīmekļvietnē.