Otrdien, 23. novembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja 2022. gada valsts budžeta likuma projektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022., 2023. un 2024. gadam un 12 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīst: “2022. gada budžets ir vērsts uz izaugsmi un Latvijas spēcināšanu, tādēļ vislielākais finansējuma pieaugums ir veselības, izglītības, iekšējās un ārējās drošības jomām. Tāpat nozīmīgi līdzekļi paredzēti arī sociālajai aizsardzībai, rūpējoties par iedzīvotāju labklājību, īpaši ģimenēm ar bērniem. Turpinām mērķtiecīgi mazināt darba spēka nodokļu slogu, ko visvairāk izjutīs tieši nelielo algu saņēmēji.”
Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,7 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā.
Visvairāk papildu līdzekļu paredzēts novirzīt veselības nozarei – 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro plānoti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni – rezidentiem. 4,6 miljoni eiro paredzēti paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļus plānots novirzīt ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.
Papildu 131,2 miljonus eiro nākamgad paredzēts novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, bet augstas gatavības projektiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai – 12,1 miljonu eiro.
Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā strādājošajiem algu pieaugumam plānots novirzīt 20,7 miljonus eiro, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 15,2 miljonus. 9,9 miljonus eiro plānots novirzīt aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, papildu astoņi miljoni plānoti kultūras jomas darbiniekiem, savukārt 1,4 miljoni eiro – nodarbinātajiem probācijas dienestā.
Nākamgad 91,3 miljonus eiro plānots novirzīt šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai. Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad plānots ieguldīt reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 miljonus eiro novirzīt valsts robežas infrastruktūras izveidei, savukārt 2,6 miljoni eiro paredzēti Mediju atbalsta fondam.
Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem 2022. gadā papildus paredzēts novirzīt 10,6 miljonus eiro, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 miljonus eiro.
Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paredzēts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. No nākamā gada 1. janvāra neapliekamais minimums plānots 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
No nākamā gada plānots samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi grāmatām un preses izdevumiem, no līdzšinējiem 12 procentiem to samazinot līdz pieciem procentiem.