Piektdien, 24. novembrī, Finanšu ministrija Rīgā uzņēma Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvjus un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kolēģus, lai pārrunātu komercdarbības atbalsta kontroles politikas modernizācijas aktualitātes. Diskusiju centrā bija ES dalībvalstu pirmā pieredze Eiropas Zaļā kursa pasākumu ieviešanā, pieredze ar dalībvalstu vienoto attīstības institūciju izveidi, kā arī papildinošas saimnieciskās darbības piemērošanas nianses nesaimnieciskos infrastruktūras pasākumos.
“Komercdarbības atbalsta kontroles politika ir būtiska ES politika, lai ES un Eiropas Ekonomikas zonā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, bet vienlaikus nosacījumiem ir jābūt tādiem, lai atbalsta sniedzēji varētu sagatavot trāpīgus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības attīstībai. Mēs augsti vērtējam Eiropas Komisijas ieguldījumu komercdarbības atbalsta kontroles politikas attīstībā, lai aizsargātu mūsu kopīgās ES vērtības, arī krīzes apstākļos reaģējot ar atbilstošu regulējumu ES līmenī,” sagaidot viesus, uzsvēra Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Tā kā komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi tiek piemēroti visā ES un Eiropas Ekonomikas zonā, pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās par aktuālajiem jautājumiem, tostarp, pārrunājot pirmo pieredzi Zaļā kursa pasākumu ieviešanas jomā, dalībnieki atzinīgi novērtēja to, ka uzņēmumiem var arī tikt piemēroti atvieglotāki nosacījumi bez hipotētiskās analīzes gatavošanas, kas parasti prasa neproporcionālus uzņēmuma resursus, un iespējams tās vietā piemērot nedaudz samazinātu intensitāti attiecināmo izmaksu segšanai. Eiropas Komisija novērtēja ieskatu praktiskajās komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas niansēs un, ņemot vērā mērķi iespējami efektīvi atbalstīt mazākus uzņēmumus, apņēmās pievērst uzmanību kompleksu nosacījumu vienkāršošanai.
Dalībnieki secināja, ka Eiropas Komisijai būtu efektīvāk jāplāno komercdarbības atbalsta regulējuma grozījumu kalendārs, lai dalībvalstis atbalsta programmu grozījumus varētu veikt retāk. Savukārt, Eiropas Komisija vērsa uzmanību uz to, ka aktualizētajam regulējumam, piemēram, vides jomā mērķis ir atbalstīt galvenokārt tikai zaļo ieguldījumu daļu, tāpēc dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem ir jāpievērš uzmanība komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem. Tāpat, pamatojoties uz tās veiktās ex-post uzraudzības rezultātiem par dalībvalstu atbalsta pasākumiem, Eiropas Komisija uzsvēra, ka ar pašdeklarēšanās principa piemērošanu nav pietiekami, lai nodrošinātu, ka tiek korekti piemēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, un atbalsta sniedzējiem ir jāveic to pārbaude pirms atbalsta piešķiršanas.
Sanāksmes noslēgumā Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts arī sniedza aktuālāko informāciju par pašreizējām likumdošanas iniciatīvām komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Joprojām aktuāli ir Eiropas Komisijas plāni vispārējo de minimis regulējumu pieņemt līdz šā gada beigām.
Komercdarbības atbalsta kontroles politikas modernizācijas darba grupa parasti tiekas pāris reizes gadā, katru reizi citā dalībvalstī. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Eiropas Komisijas un ES dalībvalstīm, kā arī pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, ALTUM un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras.
2014. gadā tika izveidota Komercdarbības atbalsta kontroles politikas modernizācijas darba grupa kā forums ES dalībvalstu pārstāvjiem ar Eiropas Komisiju, kur pārrunāt aktuālos komercdarbības atbalsta kontroles jautājumus. Darba grupas pamatmērķis ir viedokļu apmaiņa par labāko praksi, lai izstrādātu konkrētus ieteikumus likumdošanas pilnveidošanai, tajā pašā laikā dalībvalstis šo forumu izmanto arī, lai izteiktu ierosinājumus esošo procesu un sistēmu vienkāršošanai, lai komercdarbības atbalsta noteikumus varētu visā ES piemērot efektīvāk.
