Valdību veidojošo partiju pārstāvji ir izdiskutējuši un vienojušies noteikt prioritāro pasākumu pamatprincipus un uzdevumus ministrijām valsts budžeta likumprojekta sagatavošanai. To vidū gan izdevumu samazināšana precēm un pakalpojumiem 11% apmērā, gan ierobežojumi publiskā pārvaldē nodarbināto skaita un atalgojuma pieaugumam. Par to finanšu ministrs informēs 27. augusta valdības sēdē.
“Ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta prioritāti, papildu finansējumu plānots novirzīt tieši ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pamatā Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat esam rosinājuši virkni priekšlikumu publiskās pārvaldes izdevumu samazināšanai – gan samazinot tehniskās izmaksas, gan ierobežojot atalgojuma līmeni. Joprojām aicinu arī pašas ministrijas stingri izvērtēt sev pakļautās institūcijas un pārskatīt programmas,” saka Arvils Ašeradens.
Lai nodrošinātu finansējumu ministriju pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā. Resoru programmu un apakšprogrammu plāna izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025. gadam, kuri pakļaujas pārskatīšanai un novirzāmās summas pārdalei, kopumā veidoja virs 450 miljoniem eiro, neietverot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm. Ņemot vērā, ka nozaru ministrijas vēl precizē savus bāzes izdevumus saskaņā ar 20. augusta MK sēdē lemto, FM vēl aktualizēs aprēķinus.
Finanšu ministrija aprēķinās izdevumu samazinājumu katrai ministrijai, savukārt ministrijas atbilstoši samazinājuma apjomam veiks samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem. Izdevumu samazināšanas procesā ir ņemta vērā starptautiskā budžeta plānošanas prakse, ka vienlaikus ir jānosaka minimālais ietaupījumu līmenis – ietaupījumu mērķis.
Attiecībā pret publiskajā pārvaldē nodarbināto personu atlīdzības fondu, nākamajā gadā ir noteikts atlīdzības pieauguma ierobežojums, kas ir ne vairāk kā 2,6% apmērā pret 2024. gada aktualizēto plānu. Pieauguma ierobežojums attiecināms uz publisko pārvaldi, tai skaitā pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām (pret 2024. gada pusgada plānu), tai skaitā pieklasificētām. Pašvaldībām ir tiesības noteikt izņēmumus, ja tiek pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamato izņēmumu. Arī neatkarīgās institūcijas tiek aicinātas pārskatīt savus atlīdzības fondus.
Tāpat paredzēts, ka 2025. gadā tiek saglabāts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, to nepalielinot. Tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valsts kancelejai arī tiks uzdots pārskatīt un sagatavot priekšlikumus par ilgstoši vakanto (vairāk par 12 mēnešiem) amata vietu samazināšanu, izņemot ilgstošā prombūtnē esošos.
Vienlaikus ministrijām uzdots turpināt iesniegt priekšlikumus par iespējamo finansējuma samazinājumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu prioritārajiem pasākumiem.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
Informatīvais ziņojums pieejams Tiesību aktu projektu portālā.