Trešdien, 2. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos. Valsts budžets ir pamatu pamats visu nozaru norisēm gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Pašlaik pastāv izaicinājumi un neskaidrības COVID-19 dēļ, tomēr 2021. gada valsts budžets svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm paredz nozīmīgu papildu finansējumu. Nākamā gada valsts budžeta būtiskākās prioritātes ir veselības un izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielinājums, nozīmīgs finansējuma pieaugums labklājības jomā, kā arī neatkarīgo institūciju prioritārie pasākumi un tādas nodokļu izmaiņas, kas nodrošinās lielāku iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem būtisks ieguvums būs minimālās algas palielināšana no 430 līdz 500 eiro. Tāpat palielināsies ienākumu slieksnis no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, kā arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem samazināsies darbaspēka nodokļi.
Nozīmīgākie budžeta ieguvumi nozarēm
2021. gada valsts budžetā vislielāko papildu līdzekļu piešķiršanu valdība ir paredzējusi veselības nozarei – 183 miljonus eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai.
Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Tam paredzēts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022., kā arī turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai paredzēts 7,2 miljonu eiro finansējums gan 2021., gan turpmākajos gados.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Tas ietver minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem nepieciešami 19,4 miljoni eiro, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 8,3 miljoni eiro.
Ieguvumi vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem
No 2021. gada tiks celta minimālā alga no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.
Lai turpinātu darbaspēka nodokļu mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme. No tās – par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme.
Tāpat no 1200 uz 1800 eiro mēnesī tiek paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencēto neapliekamo minimumu.
Sociālā aizsardzība nepieciešama ikvienam
Viena no galvenajām COVID-19 krīzes laikā identificētajām problēmām ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, īpaši alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā. Tāpēc no 2021. gada plānots ieviest tādas nodokļu izmaiņas, kas paredz lielāku sociālo aizsardzību iedzīvotājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē.
Izmaiņas pastāvošajā sociālās apdrošināšanas sistēmā nepieciešamas, lai visiem strādājošajiem nākotnē nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību. Rezultātā tiks panākts noteikts un izmērāms efekts iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būs sperts būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanai kopumā.
