Latvijā un Igaunijā tiek īstenots projekts “ES Taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļakartes izveide Igaunijā un Latvijā”. Projekta mērķis ir sistēmiski ieviest Eiropas Savienības (ES) Taksonomiju abās valstīs un veicināt institucionālās un administratīvās izmaiņas Igaunijā un Latvijā pārejā uz ilgtspējīgām finansēm.
Projekta ietvaros tiek izstrādāti praktiski ieteikumi politikas veidotājiem un valsts iestāžu pārstāvju, finanšu starpnieku un uzņēmēju izpratnes veicināšanai par ilgtspējīgām finansēm un veiksmīgu ekonomisko pāreju.
Projekts sastāv no šādiem posmiem:
- Nepieciešamo investīciju novērtējums galvenajās tautsaimniecības nozarēs, lai noteiktu, kuru nozaru darbība Igaunijā un Latvijā visvairāk ietekmē klimata pārmaiņas un novērtētu nozaru gatavību pārejai uz ilgtspējīgām finansēm, kā arī atbilstību ES Taksonomijai.
- Ilgtspējīgu finanšu juridisko aspektu izpēte, lai noteiktu gan veicinošus faktorus, gan šķēršļus normatīvajos aktos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu, un praktisku risinājumu sniegšana.
- Projekta ietvaros sagatavotas desmit praktiskas ceļa kartes, kas balstītas uz nozaru un uzņēmumu piemēriem Igaunijā un Latvijā. Piecās no šīm ceļa kartēm galvenā uzmanība pievērsta Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) piemērošanai uzņēmumu ziņošanas praksē, bet pārējos piecos – tam, kā ES Taksonomiju var izmantot ilgtspējīgu investīciju plānošanā. [Case Studies] Piemēri tika apspriesti darba semināros Latvijā un Igaunijā 2023. gada februārī. [Projekta prezentācija]
- Politikas ieteikumu un ilgtspējīgu finanšu ceļa kartes izveide Igaunijā un Latvijā, sniedzot skaidrus, praktiskus un efektīvus politikas veidošanas ieteikumus turpmākai ilgtspējīgu finanšu attīstībai. Ceļa kartes priekšlikumi tiks sagatavoti līdz jūlija beigām.
- Izpratnes par ilgtspējīgām finansēm veicināšana, kas vērsta uz sabiedrības informētības veicināšanu par ES Taksonomiju un korporatīvās ilgtspējas ziņošanas prasībām, nodrošinot informatīvus materiālus, kā arī organizējot darba seminārus.
Pašlaik projekts ir noslēguma posmā. Tiek izstrādāti praktiski ieteikumi politikas veidotājiem, lai veicinātu izpratni skartajās nozarēs un uzņēmumos, datu pieejamību un to kvalitātes noteikšanu, ilgtspējas lēmumu pieņemšanu, kā arī izstrādātu metodoloģiju un institucionālo uzbūvi zaļā marķējuma (green label) ieviešanai.
Projekta sākotnējo posmu juridiskās izpētes un ekonomiskās analīzes galvenie secinājumi ir šādi:
- Nepastāv šķēršļi ES tiesību aktu īstenošanai un ieviešanai nacionālajos tiesību aktos, turklāt attiecībā uz fiduciāro pienākumu un atbildību par tā neievērošanu normatīvie akti ir visaptveroši izstrādāti.
- Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem ir datu un nepieciešamās informācijas pieejamība un to kvalitāte. Abās valstīs šobrīd nav izstrādāta vienota metodoloģija, kas noteiktu, kā iegūt, apstrādāt un salīdzināt ar ilgtspēju saistītus datus.
- Finanšu sistēmas dalībnieku izpratne pieaug, un uzraugošās iestādes aktīvi iesaistās, lai to veicinātu, tomēr joprojām ir nepieciešams uzlabot gan publiskā, gan privātā sektora, kā arī investoru izpratni un zināšanas, sniedzot skaidrus norādījumus un atbalstu.
Projekts tiek īstenots ar ES finansējumu, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu un sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Projekts tiek īstenots Igaunijas Vides ministrijas un Latvijas Finanšu ministrijas labā, kā arī plašākam ieinteresēto personu lokam abās valstīs, tai skaitā finanšu starpniekiem, emitentiem, investoriem, kā arī uzņēmumiem. Konsorciju, kas īsteno šo projektu, vada KPMG Baltics SIA un ZAB Eversheds Sutherland Bitāns SIA. Projekta komandu veido gan KPMG, gan Eversheds Sutherland Latvijas un Igaunijas biroji, kā arī KPMG eksperti no Somijas un Zviedrijas, kuriem ir padziļinātas zināšanas ilgtspējīgu finanšu un ES Taksonomijas jomā.