Stājušies spēkā jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi

Pirmdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja divas regulas un vienu direktīvu, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram. Savukārt, otrdien, 30. aprīlī, tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušies spēkā. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka to, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties.

Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos Fiskāli strukturālajos plānos un kā tiek uzsākta Pārmērīga budžeta procedūra. Taču sabiedrībai svarīgākie jautājumi, kas skar ikvienu, bieži ir atkarīgi no tā, cik liela ir pieejamā fiskālā telpa jeb cik daudz naudas līdzekļu ir pieejami jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tas, kā tiek noteikta fiskālā telpa, ir tiešā veidā atkarīgs gan no jaunajiem ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumiem, gan no spēkā esošā Fiskālās disciplīnas likuma.

Jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā ļoti svarīgs ir vidēja termiņa plānošanas aspekts. ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī būs jāsagatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstās ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu. Fiskāli strukturālajā plānā tiks fiksēts pieļaujamais izdevumu pieaugums vairākiem gadiem uz priekšu, un fiskālā telpa tiks noteikta, ņemot vērā šo ierobežojumu.

Fiskāli strukturālajā plānā tiks noteikta fiskālā trajektorija, lai gan plāna darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un parāds nepārsniedz 60% no IKP. Ja pirms plāna sagatavošanas atsauces vērtības ir pārsniegtas, tad parādam un deficītam jānodrošina ticams samazinājums. Faktiski valstīm ar augstāku deficītu un parādu fiskālā trajektorija tiks noteikta stingrāka, savukārt valstīm ar zemu deficītu un parādu fiskālā trajektorija nodrošinās lielāku elastību. Šādā veidā jaunajā ES ekonomikas pārvaldības ietvarā tiek iestrādāti parāda ilgtspējas analīzes elementi un nodrošināta individuāla pieeja valstīm.

Nodokļu ieņēmumu plāna pārpilde vairs nenodrošinās papildu finanšu avotu jauniem izdevumu pasākumiem, un pretēji – nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde tik un tā ļaus pieturēties pie fiskālās trajektorijas. Fiskālo telpu varēs palielināt, tikai veicot izmaiņas nodokļu politikā vai veicot budžeta izdevumu pārskatīšanu un kāpinot to efektivitāti.

Jau 2020. gada februārī Eiropas Komisija (EK) publicēja paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības ietvaru, uz kura pamata tika sākta sabiedriskā apspriešana, kas diezgan ātri tika apturēta Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ. 2021. gada oktobrī EK atsāka sabiedrisko apspriešanu un darbu pie tiesību aktu priekšlikumiem. Darbs pie tiesību aktiem ir noslēdzies, taču darbs, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu normas tiktu ieviestas un ievērotas, turpinās.

Otrdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2024. – 2028. gadam, kas tika izstrādāta, ņemot vērā jau gaidāmās izmaiņas ES ekonomikas pārvaldības regulējumā. Lai arī šis ir esošās situācijas “fotouzņēmums” un Fiskāli strukturālais plāns tiks izstrādāts šā gada rudenī, tomēr jau tagad tika secināts, ka situācija publiskajās finansēs ir saspringta. Deficīts tuvākajos gados būs tuvu 3% no IKP, kas liek ļoti atbildīgi pieņemt lēmumus par papildu izdevumiem.

Lai pielāgotu nacionālo likumdošanu izmaiņām ES ekonomikas pārvaldības ietvarā, ir nepieciešams veikt grozījumus Fiskālās disciplīnas likumā un noteikt augstāku pieļaujamā vispārējās valdības strukturālā deficīta robežu, palielinot to līdz 1% no IKP. Tas vidējā termiņā nodrošinās lielāku elastību, bet tajā pašā laikā ilgtermiņā stabilizēs parādu 40% no IKP apmērā.