Domnīcā pēc dizaina domāšanas metodes divu gadu garumā aktīvi piedalījās vairāk nekā 20 nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji, modelējot iespējamos risinājumus konstatētajiem problēmjautājumiem. Rīkotas arī organizāciju un ziedotāju aptaujas un fokusa grupas intervijas.
Darba grupās tika izvērtēti vairāki jautājumi – kā valstī panākt sabiedrisko labumu veicinošus nosacījumus, nodrošinot pilnvērtīgas iespējas organizācijām veikt to darbību sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, kā nodrošināt sabiedriskā labuma organizāciju un to labo darbu atpazīstamību, kā samazināt administratīvo slogu iesaistītajām pusēm, kā rast līdzsvarotu risinājumu sabiedriskā labuma organizāciju saimnieciskajai darbībai un citi.
Sabiedriskā labuma jomas pilnveidošana un attīstība ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka šīs organizācijas sniedz fundamentālu ieguldījumu jomās, kas ir nozīmīgas sabiedrībai. Sabiedriskā labuma organizācijas praktiskā līmenī vislabāk pārzina sabiedrības vajadzības un spēj aktīvāk un ātrāk reaģēt uz pārmaiņām un sniegt atbalstu, kopīgi ar valsts (publisko) sektoru radot sabiedrisko labumu – sabiedriskā labuma organizācijas ir valsts sektora partneris sabiedrības atbalstā.
Informatīvā ziņojuma dažādi elementi ir vairākkārt diskutēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes darba plāns 2021.-2023. gadam paredz izstrādāt priekšlikumus regulējumam sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanai. Informatīvajā ziņojumā izklāstītais tiks izmantots kā pamats, izstrādājot jauno likumu par sabiedriskā labuma organizācijām.