Atbalsta sniegšana Ukrainas cilvēkiem Latvijā būs jānodrošina ilgtermiņā. Tādēļ esam pateicīgi arī Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai par operatīvu rīcību un iespēju ļoti ātrā tempā un bez birokrātiskiem ierobežojumiem nodrošināt šo atbalstu, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantus,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ņemot vērā 24. februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainas teritorijā, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina aicināja Finanšu ministriju izskatīt iespējas no EEZ un Norvēģijas grantu Divpusējās sadarbības fonda novirzīt finansējumu ukraiņu bēgļu atbalstam. Ņemot vērā Norvēģijas vēstniecības Rīgā priekšlikumus, tika izlemts 150 000 eiro EEZ un Norvēģijas grantus novirzīt fondam “Ziedot.lv” iniciatīvas “Palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā” īstenošanai. Papildus indikatīvi līdz 237 382 eiro vēl tiks izskatītas citas iniciatīvas Eiropas bēgļu krīzes risināšanai Latvijā, tostarp Ukrainas bēgļu vajadzībām Latvijā.
Nodibinājums “Ziedot.lv” iniciatīvas ietvaros savus pakalpojumus Ukrainas bēgļiem nodrošinās līdzvērtīgi, kā to nodrošina Latvijas iedzīvotājiem. Atbalsts 150 000 eiro apmērā tiks sniegts atbilstoši bēgļu individuālajām vajadzībām vairākās palīdzības programmās. Piemēram sniedzot atbalstu nabadzīgām ģimenēm ar bērniem, trūcīgiem sirmgalvjiem, cilvēkiem ārkārtas situācijās – dažādu sadzīves lietu iegādei u.c. Būs iespēja saņemt atbalstu labdarības noliktavā, kas sniedz mantisku palīdzību un īslaicīgu palīdzību ar pārtiku. Sociālās palīdzības ietvaros “Ziedot.lv” sadarbosies ar vietējām pašvaldībām, kuras uzņēmušas Ukrainas bēgļus.
Palīdzība tiks nodrošināta arī valsts neapmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanā Latvijā, kas ietver ārstniecību, operācijas, medikamentus, rehabilitāciju, zobārstniecību, tehniskos palīglīdzekļus, arī kara ievainojumu ārstēšanu, kā arī tiks nodrošināta palīdzība bērniem ar smagām saslimšanām. Sadarbībā ar Veselības ministriju, tiks nodrošināta specifiska ķirurģiska ārstēšana karadarbībā Ukrainā cietušajiem.
Tāpat Ziedot.lv sniegs atbalstu saskarsmē ar valsts un pašvaldības iestādēm, konsultējot par pieejamo palīdzību un pietiekšanās kārtību palīdzības saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ukraiņu bēgļu gadījumā šī būs būtiska atbalsta sastāvdaļa, ņemot vērā gan valodas barjeru, gan pieredzes neesamību.