Ceturtdien, 28. oktobrī, vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika izskatīts priekšlikums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu nepiemērošanu saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022. gadā. Tāpat darba grupa apstiprināja priekšlikumu paredzēt, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji no 2021. līdz 2022. gadam var nepiemērot UIN likuma normu, kas paredz apliekamo ienākumu palielināt par palielinātiem procentu maksājumiem, izmantojot formulu aizņemtā un pašu kapitāla proporcijai.
Paredzēts arī 2022. taksācijas gadā IIN maksātājus atbrīvot no avansa maksājumu no saimnieciskās darbības ienākumiem veikšanas, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021. gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. Attiecīgi arī šajos gados gūtais saimnieciskās darbības ienākumu apmērs nebūs objektīvi piemērojams, nosakot 2022. gada avansa maksājumu apmēru.
Vienlaikus dažādās saimnieciskās darbības jomās ekonomiskās darbības atjaunošanās tempi un iespēja gūt saimnieciskās darbības ienākumus pēcpandēmijas apstākļos var atšķirties. Tādējādi tiek novērsta tādu avansa maksājumu veikšana, kuri balstās uz saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma apmēru, kas veidojies citos ekonomiskajos apstākļos, un kuri, taksācijas gadam noslēdzoties, rezumējošā kārtībā būtu jāatmaksā kā pārmaksātais nodoklis. Tāpat nodokļa maksātāji varēs maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos savā saimnieciskajā darbībā.
IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022. gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).
Savukārt UIN regulējums nepieciešams, lai uzņēmumi, kas krīzes laikā ir cietuši zaudējumus (samazinājuši pašu kapitālu vai palielinājuši aizņemtā kapitāla proporciju) varētu ātrāk atgūties –aizņemties līdzekļus, neradot papildu UIN slogu, ja aizņemtā un pašu kapitāla proporcija pārsniedz rādītāju 1:4. Pastāvošā finanšu situācija ir netipiska un tādējādi nodokļu maksātāju finanšu rādītājus krīzes periodā nevar salīdzināt ar rādītājiem normālas ekonomikas darbības periodā. Līdz ar to 2021. un 2022. gadā nodokļu maksātājiem varētu nepiemērot UIN likuma 10. panta pirmās daļas normas.
Darba grupā lēma, ka ir virzāmi arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas uz vienu gadu, proti 2022. gadu, pagarinās pašlaik likuma pārejas noteikumos noteikto atbrīvojumu no IIN kompensācijām, kuras darba devējs izmaksā darbiniekam saistībā ar attālināto darbu. Kompensācijas maksimālais apmērs noteikts līdz 30 eiro mēnesī. Sagaidāms, ka šie grozījumi tiks iekļauti grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas tiek virzīti Saeimā kopā ar 2022. gada budžeta likumprojektu paketi.