Trešdien, 1. novembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. 2024. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu kopā ar pavadošajiem likumprojektiem Saeimā plānots iesniegt piektdien, 3. novembrī.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,0 miljardus, bet izdevumi 12,1 miljardu eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,8 miljardu eiro, bet izdevumi 4,4 miljardu eiro apmērā.
“Valsts finanses ir stabilas, un nākamā gada budžets un budžeta ietvars atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. 2024. gada budžeta izstrādi nosaka aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, tāpēc valdība atbildīgi veidoja nākamā gada budžetu un būtiski palielināja finansējumu iekšējai un ārējai drošībai. Lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgo attīstību demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā, ir piešķirts papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem un to kvalitātes uzlabošanai, pedagogu atalgojumam, augstākajai izglītībai, tajā skaitā dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) stiprināšanai, inovācijām un zinātnei, kā arī eksporta atbalstam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Valsts budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP.
Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam.
Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.
Valsts prioritātes
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā būtiskajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. 2024. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. Mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.
Neatkarīgo iestāžu un nozaru prioritātes
Neatkarīgo iestāžu, tostarp sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti papildu 18 miljoni eiro. Normatīvo aktu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt virs 17 miljoniem eiro.
Lai 2024. gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, papildus paredzēti teju 176 miljoni eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrijas prioritātei – inovāciju un eksporta atbalstam – paredzēti 6 miljoni eiro. Savukārt zemkopības nozarē būtiskākais finansējums plānots atbalstam lauksaimniecības ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai un krīzes radīto seku novēršanai, kā arī investīciju atbalstam augļkopības un dārzeņkopības saimniecību konkurētspējas stiprināšanai un eksportspējas veicināšanai.
Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt nozīmīgu finansējumu nozares attīstībai 40 miljonu eiro apmērā. No tā 19 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa publiskās infrastruktūras uzturēšanai un 19 miljoni eiro dotācijai sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, tai skaitā 1,1 miljons eiro braukšanas maksas atvieglojumu nodrošināšanai valstpilsētu sabiedriskajā transportā.
Starp atbalstītajām nozaru prioritātēm ir arī Labklājības ministrijas pasākumi 32,6 miljonu eiro apmērā. Tostarp līdzekļi paredzēti piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas saņēmēju loka un apmēra paplašināšanai, atbalsta pasākumiem ģimenēm un bērniem, kā arī personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanai.
Līdz 75 miljoniem eiro paredzēti klimata un enerģētikas jomas pasākumiem – elektroenerģijas tarifu stabilizācijai un pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem. Savukārt Kultūras ministrija plāno celt kultūras nozares cilvēkresursu kapacitāti un paplašināt programmas “Latvijas skolas soma” pieejamību.
Sadarbība ar partneriem un pašvaldībām
Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2024. gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026. gadam. Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas un būtiski palielinot aizņemšanās limitu.
Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada plānu pieaugs par 221,1 miljonu eiro. Valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Pavadošie likumprojekti
Valdības lēmumi ir bijuši tādi, lai izvairītos no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem. 2024. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti 19 likumprojekti.
Piemēram, nodokļu politikā – ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzēti vairāki pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu cilvēkkapitāla attīstību Latvijā un darba devēja iespējas motivēt darbiniekus, tai skaitā darbinieka ienākuma atbrīvošana no algas nodokļa, ja darba devējs apmaksā darbiniekam mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu un studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam. Paredzēta arī atbrīvojuma sliekšņa palielināšana darba devēju apmaksāto veselības apdrošināšanas prēmiju summām līdz 750 eiro gadā un darba devēja kompensāciju par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu palielināšana līdz 40 eiro mēnesī.
Tāpat likumprojektā ietverti grozījumi mazo uzņēmumu darbības atbalstam un vienkāršošanai. Paredzēts turpmāk atļaut mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja tie gūst ar IIN apliekamus ienākumus, piemērot diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Pasākums ietverts vienotā paketē ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz vienotas likmes noteikšanu mikrouzņēmumiem 25% apmērā līdzšinējo divu likmju – 25% un 40% – vietā.
Ar grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā paredzēts noteikt, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu. Tāpat paredzēts mazināt administratīvo slogu un veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī pārskatīt nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Savukārt, PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.
Paredzēts pārskatīt un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās, veicot atbilstošus grozījumus likumā par akcīzes nodokli un grozījumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju kreditēšanas sektorā, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību finanšu sektora klientiem un augsto procentu likmju apstākļos ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības pieaugošo vajadzību finansēšanu, tai skaitā lai aizsargātu sabiedrības drošību un labklājību, ir izstrādāti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā.
Ar šiem grozījumiem likumā ar 2024. gadu paredzēts noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus. Grozījumi likumā arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
Minimālo algu no 2024. gada noteikts palielināt līdz 700 eiro mēnesī.
