Otrdien, 18. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem. Valdība vienojās, ka valsts budžeta veidošanas procesā 2025. gadam galvenā prioritāte ir valsts drošība, par kuras papildu finansējumu valdība lems augustā, kad būs zināmi aktuālākie makroekonomiskie rādītāji un fiskālā telpa. Ministrijas līdz 28. jūnijam varēs iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību, un augustā valdība lems par kompensējošiem pasākumiem.
Tāpat ministrijām paredzēts strādāt pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot esošās programmas un ieņēmumus. Vienlaikus nozaru ministrijas aicinātas sniegt fiskāli neitrālus pasākumus, papildu izdevumus nodrošinot ar nepieciešamajiem papildu ieņēmumiem.
“Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kā arī Eiropas Centrālās bankas ieviestos inflācijas ierobežošanas pasākumus, ekonomiskā attīstība Latvijā ir būtiski sabremzējusies. Tas rezultējies nodokļu ieņēmumu samazinājumā un negatīvā fiskālajā telpā pirms nākamā gada budžeta veidošanas. Tādēļ līdzšinējo trīs prioritāšu vietā – veselība, izglītība un drošība – valdība var atbalstīt tikai vienu. Tā viennozīmīgi ir valsts drošība - iekšējā un ārējā! Pateicos kolēģiem, kuri atbalstīja šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu un ir gatavi ar lielu atbildību izturēties pret nākamā gada valsts budžetu, iesniedzot tikai priekšlikumus, kas ir saistīti ar valdības noteikto prioritāti. Tāpat ministri izteica gatavību pārskatīt savu ministriju bāzes izdevumus jaunu pasākumu ieviešanas finansēšanai. Tie ir ļoti būtiski priekšnoteikumi sekmīgam 2025. gada budžeta veidošanas procesam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Uzsākot 2025. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.-2028. gadam. Tās ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos, un būtiskākie negatīvie riski aizvien ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju, kad pieaugoša ģeopolitiskā spriedze var krasi vājināt investoru un patērētāju pārliecību, atkārtoti izraisīt energoresursu cenu strauju kāpumu vai piegādes ķēžu traucējumus. Starp riskiem jāmin arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsmes vājināšanās, inflācijai un procentu likmēm ilgāku laiku saglabājoties augstākām nekā prognozēts, kā arī kavēšanās Eiropas Savienības fondu investīciju projektu realizācijā.
Pašlaik MK apstiprinātajā Stabilitātes programmā 2024. – 2028. gadam fiskālā telpa pie nemainīgas politikas ir negatīva. Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka ministrijas un citas iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai.
Ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.