Piektdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem nākamajam gadam, paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus 696,8 miljonu eiro apmērā ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem veselības, izglītības, iekšlietu un citās nozarēs. 2022. gada valsts budžeta mērķis ir veicināt turpmāku ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību, kā arī atsevišķu nozaru attīstību.
Finanšu ministrs Jānis Reirs: “Šis budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm, - tāds, kurā ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām, lai tuvinātu Latviju Ziemeļvalstu pārticībai. Lēmumi tika pieņemti tā, lai nākamajos gados nebūtu jāceļ nodokļi un būtiski jāsamazina piešķirtais finansējums svarīgiem valsts pakalpojumiem. Valdība konsekventi turpina darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, nākamajā gadā tiks būtiski palielināts neapliekamais minimums, un tas būs ieguvums mazāko algu saņēmējiem, kā arī pensionāriem.”
2022. gadam nepieciešamais finansējums šogad sākto pasākumu turpināšanai ir 45,8 miljoni eiro. Piemēram, veselības nozarē plānots finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, autiskā spektra diagnostikai bērniem un paplašinātai epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdībās nodrošināšanai. Tāpat paredzēts turpināt pasākumus Covid-19 pandēmijas izraisītas ilglaicīgas negatīvas ietekmes uz sabiedrības psihisko veselību mazināšanai. Izglītības nozarē paredzēti līdzekļi pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai līdz 872 eiro, stipendiju apmēra un skaita palielināšanai, kā arī sociālo stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ieplānots finansējums dzelzceļa publiskajai infrastruktūrai un dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pasākumiem.
Valdības prioritātes
Papildus valdība lēma par 2022. gada valsts budžetā atbalstāmām prioritātēm 220,1 miljona eiro apmērā. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.
Būtisks papildu finansējums paredzēts veselības nozarei, 30 miljonus eiro atvēlot onkoloģijai – kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam. Paliatīvās aprūpes nodrošināšanai papildus paredzēti 4,6 miljoni eiro. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem, kā arī valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanai.
Zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem paredzēti 10,6 miljoni eiro, savukārt darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveidei un attīstībai, tai skaitā jauniešu līdzdalības veicināšanai vēl papildu 0,75 miljoni eiro. Vienlaikus Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai papildus paredzēti 2,6 miljoni eiro.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. 2021. gadā veikto darbaspēka nodokļu izmaiņu rezultātā tika mazināts darbaspēka nodokļu slogs (nodokļa ķīlis) zemu ienākumu saņēmējiem, kas gan joprojām ir nedaudz augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem. Attiecīgajām izmaiņām 2022. gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka neapliekamais minimums no nākamā gada 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro mēnesī.
Nozaru prioritātes
Nozaru prioritātēm nākamā gada valsts budžetā iekļauti 100,2 miljoni eiro. Neatkarīgo iestāžu pasākumiem paredzēts 10,1 miljons eiro, 5,3 miljoni eiro – ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, bet vēl 4,4 miljoni eiro kopīgiem pasākumiem.
Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem paredzēts novirzīt 25 miljonus eiro, tostarp 9,9 miljonus eiro atalgojuma paaugstināšanai aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī nepilnus 7 miljonus eiro valsts apmaksāto darbnespējas dienu skaita palielināšanai. Tāpat 2,1 miljons eiro paredzēts pabalstiem aizbildņiem par bērna uzturēšanu.
Kultūras ministrijas prioritāšu nodrošināšanai plānoti 23,7 miljoni eiro, 8 miljonus eiro atvēlot kultūras jomas darbinieku atalgojuma pieaugumam. Valdības sēdē lemts arī atbalstīt priekšlikumu 4,8 miljonu eiro apmērā par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes noteikšanu 5% apmērā iespieddarbiem. 2,5 miljoni eiro paredzēti Latvijas valsts simtgadē uzsākto iniciatīvu ilgtspējas nodrošināšanai, savukārt nedaudz vairāk nekā 2 miljonus eiro – nacionālā kino stiprināšanai.
Vairāk nekā 12 miljoni eiro paredzēti Veselības ministrijas pasākumiem, tai skaitā 5,4 miljoni tiks novirzīti veselības pakalpojumu palielināšanai, 3,1 miljons eiro konceptuālā ziņojuma “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” ieviešanai, savukārt 1,8 miljoni eiro jaunas personu grupas nodrošināšanai ar vakcināciju pret sezonālo gripu.
Ekonomikas ministrijai plānoti 7,5 miljoni eiro, tai skaitā 4 miljoni eiro Inovāciju fondam, 1,4 miljoni eiro nodokļu atvieglojumiem par darba devēja apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī 1,2 miljoni eiro Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšanai.
Tieslietu ministrijai apstiprināti vairāk nekā 5 miljoni eiro, tostarp 1,4 miljoni eiro Valsts probācijas dienesta nodarbināto atlīdzības pieaugumam, kā arī 2,1 miljons eiro, lai atvērto datu veidā publicētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra, Valsts adrešu reģistra, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu datus.
Zemkopības ministrijas prioritārajiem pasākumiem tiks iedalīti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro, lielāko daļu – 3 miljonus eiro – novirzot nozares darba samaksas pieaugumam, savukārt 1,1 miljonu eiro valsts uzraudzības nodrošināšanai pārtikas un veterinārajā jomā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildus paredzēti 3,3 miljoni eiro, tai skaitā ūdens monitoringam, kas saistīts ar pārkāpuma procedūru, un ministrijas kapacitātes stiprināšanai.
Finanšu ministrijas pasākumiem paredzēts finansējums 4,7 miljonu eiro apmērā, tostarp 4,5 miljoni eiro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes, Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts kases kapacitātes stiprināšanai, kā arī muitas infrastruktūras pilnveidošanai un citiem pasākumiem. Finansējums paredzēts arī Fiskālās disciplīnas padomes kapacitātes stiprināšanai un Latvijas iesaistes sekmēšanai Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu finansētos projektos. Savukārt Ārlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem paredzēts nedaudz vairāk nekā 3 miljonu eiro liels finansējums, tostarp 2,3 miljoni eiro Latvijas ārlietu spēju stiprināšanai pieaugošu starptautisko izaicinājumu un sarežģītākas starptautiskās vides apstākļos.
Lai pilnveidotu Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmu, tai skaitā izveidotu izmeklētāju apmācību centru, Iekšlietu ministrijai nepieciešams finansējums gandrīz 3 miljonu eiro apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēti 2,9 miljoni eiro, tostarp 2 miljoni eiro valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšanai nemainīgā līmenī un investīcijām valsts nozīmes sporta būvēs.
Satiksmes ministrijai paredzēti 0,3 miljoni eiro velosipēdu ceļu izbūvei, vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšanai un citiem pasākumiem. Papildu līdzekļi 1,1 miljona eiro apmērā paredzēti arī Sabiedrības integrācijas fonda prioritātēm, bet 3,5 miljoni eiro – demogrāfijas pasākumiem.
Investīcijas un ar Covid-19 saistītie ārkārtas pasākumi
2022. gada budžeta fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm, kurām nepieciešami papildus kārtējie izdevumi, ir nepilni 311 miljoni eiro. Papildus šai telpai ir iespējams atbalstīt investīciju projektus un atbilstoši nepieciešamībai finansēt ar Covid-19 krīzi saistītos ārkārtas pasākumus.
Investīcijas 270 miljonu eiro apmērā paredzēts ieguldīt dažādos nozīmīgos projektos, tostarp 57,7 miljonus eiro novirzīs valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai, bet 50 miljonus eiro – Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Pašvaldību projektiem paredzēts atvēlēt 100 miljonus eiro (30 miljonus eiro kā grantus un 70 miljonus pašvaldību aizņēmuma limita palielinājumam).
Tāpat paredzētas investīcijas Latvijas militārās un aizsardzības industrijas attīstības projektiem, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras sakārtošanai un kapitālieguldījumiem un investīcijām Veselības ministrijas padotības iestādēs.
Paredzēts arī ieviest finanšu instrumentu aizdevumiem uzņēmumiem saistībā ar Covid-19 krīzi 41 miljona eiro apmērā.
Īstenojot nozaru darba samaksas palielināšanu, atgriezeniskais efekts budžetā no nodokļu ieņēmumiem mērāms teju 48 miljonu eiro apmērā. Papildus tiek piemērotas korekcijas, kas ļauj īstenot apstiprinātos prioritāros pasākumus.
Informatīvais ziņojums "Par izdevumiem prioritārajiem pasākumiem"
