Sestdien, 4. decembrī, Valsts prezidents Egils Levits oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis 2022. gada valsts budžeta likumu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022. gadam izsludināti 14 likumi. Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,696 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 12,439 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2021. gada budžetu, 2022. gadā valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,111 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 1,674 miljardiem eiro lielāki nekā 2021. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 7,5 miljardus, bet izdevumi 9,3 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5,0% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.
Trešā daļa jeb 33% budžeta līdzekļu paredzēti sociālajai aizsardzībai. 19,4% jeb 2,4 miljardi eiro paredzēti ekonomiskajai darbībai, tostarp 941 miljons eiro tautsaimniecībai, 742,7 miljoni eiro lauksaimniecībai un 728,7 miljoni eiro transportam. Savukārt 12,8% jeb 1,6 miljardi eiro valsts budžetā veltīti veselībai.
2022. gada valsts budžetā vislielākie papildu līdzekļi paredzēti veselības nozarei – papildus 130,5 miljoni eiro, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanai 49,8 miljoni eiro. Nozīmīgu papildu finansējumu 103,3 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, tai skaitā 70 miljonus eiro pašvaldību aizņēmumu palielinājumam, savukārt 91,3 miljoni eiro Labklājības ministrijai saistībā ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu un 73,7 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijas prioritātēm.
Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam papildus paredzēti 40,6 miljoni eiro – 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,6 miljoni eiro rezidentiem. Pedagogu darba samaksas pieaugumam atbilstoši grafikam paredzēti 15,2 miljoni eiro, savukārt iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam – 20,7 miljoni eiro.
Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paredzēts paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. No nākamā gada 1. janvāra neapliekamais minimums plānots 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.
