Otrdien, 28. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts Finanšu ministrijas (FM) regulārais divu mēnešu informatīvais ziņojums par 2021.–2027. gada perioda Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna aktualitātēm. Ziņojuma galvenais fokuss ir ES fondu investīciju MK noteikumu izstrādes progress saskaņā ar 2024. gada plānu un atbilstoši valdības 2024. gada 19. novembrī lemtajam par stingrāku disciplīnu.
Pagājušā gada izskaņā nozaru ministrijas ir uzrādījušas progresu MK noteikumu izstrādē, kas ir būtisks uzrāviens tālākam faktisko investīciju pieaugumam 2025. gadā un turpmākajos gados. No pagājušā gada novembra vidus līdz šī gada janvāra vidum papildus apstiprināti MK noteikumi par vairāk nekā 600 miljoniem eiro.
Balstoties uz investīciju prognozēm un 2024. gada rezultātiem ES fondu regulējuma izstrādē, 22. janvārī finanšu ministra vadībā ministriju vadītāji tikās ES fondu tematiskās komitejas sanāksmē, lai diskutētu par investīciju progresu, prognozēm un iespējamām finansējuma pārdalēm. Jau ziņots, ka komiteja atbalstīja FM priekšlikumu veikt finanšu pārdales, ņemot vērā valsts drošības prioritāti, tādēļ ir vienošanās virzīt valdības lēmumam 50 miljonu pārdali Iekšlietu ministrijas (IeM) aktualizētajām vajadzībām – katastrofu pārvaldības centru būvniecībai un civilās aizsardzības infrastruktūrai (patvertnēm). Tādējādi tiks nodrošinātas gan izmaksu efektīvas investīcijas, gan sekmēta projektu naudas plūsma.
Kopumā līdz janvāra vidum notikušas projektu atlases dažādās jomās ~1,95 miljardu eiro apmērā jeb par nedaudz vairāk kā pusi no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par 33 % jeb 1,2 miljardiem eiro, un tiek veiktas ES līdzfinansējuma atmaksas projektu īstenotājiem.
Savukārt Atveseļošanas fonda (AF) investīciju projektiem līdz šī gada janvāra vidum ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb 87,5 % no pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma. 2024. gada izskaņā FM iesniedza Eiropas Komisijā trešo maksājuma pieprasījumu AF ~275,1 miljona eiro saņemšanai valsts budžeta ieņēmumos, izpildot visus 30 noteiktos atbilstošā termiņa rādītājus. FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām aktīvi jāturpina strādāt pie AF plānā noteikto rādītāju (reformu un investīciju) ieviešanas, lai tai skaitā FM 2025. gadā EK varētu iesniegt jau ceturto maksājuma pieprasījumu 334,8 miljonu eiro saņemšanai. Gala termiņš AF plānā noteikto reformu un investīciju īstenošanai Latvijā ir nemainīgs līdz 2026. gada augustam.
Finanšu ministrija turpina darbu pie ES fondu 2021.-2027.gada programmas vidusposma grozījumu izstrādes, iekļaujot tajos gan ministriju rosinātas pārdales, gan visas līdz šim konceptuāli atbalstītās pārdales drošības kontekstā (gan 50 miljonus eiro IeM, gan 136 miljonus eiro kiberdrošībai, militārās mobilitātes uzlabošanai, enerģētiskās drošības stiprināšanai, reģionālajai attīstībai un atbalsta sniegšanai materiāli nenodrošinātām iedzīvotāju grupām). Programmas vidusposma grozījumi EK iesniedzami līdz šī gada marta beigām.
Attiecībā uz AF un balstoties uz ministriju pieteiktajiem riskiem rādītāju izpildē, FM uzsāka nepieciešamo AF plāna grozījumu virzību, kas decembra izskaņā tika apstiprināti MK un tālāk iesniegti EK lēmuma pieņemšanai.
Jau ziņots, ka novembra vidū valdība lēma par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē, lai veicinātu investīciju apjomu un ātrumu. Tika nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu.
Informatīvais ziņojums pieejams ES fondu tīmekļvietnē.