Ministrijas darbības jomas:
Ministrijas galvenie pasākumi 2018. gadā:
- īstenot Maksātnespējas politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.g. noteiktos rīcības virzienus, lai nostiprinātu kreditoru un tiesas kompetenci maksātnespējas procesa ietvaros;
- tiesiskā regulējuma fizisko personu datu aizsardzības jomā izstrāde un ieviešana, un Datu valsts inspekcijas sagatavošanās Eiropas Parlamenta un Padomes Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai;
- noslēgt normatīvā regulējuma izskatīšanu Saeimā, lai nodrošinātu pāreju uz nozaru kodifikāciju administratīvo pārkāpumu jomā, ieviešot jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumu;
- turpināt uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vērstu pasākumu īstenošanu - reģistru attīstība, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un attīstītu sadarbību starp reģistriem, Komerclikuma (akciju sabiedrību regulējuma modernizēšana) un Civilprocesa likuma pilnveidošana, kā arī jauna Kooperatīvo sabiedrību likuma izstrāde;
- turpināt Eiropas Sociālā fonda projekta aktivitāšu īstenošanu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai tiesu varā un soda izpildes iestādēs (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta darbinieku apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšana);
- turpināt normatīvā regulējuma izstrādi un saskaņošanu nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformēšanai (grozījumi Krimināllikumā un likumprojekts “Bērnu antisociālas uzvedības prevencijas likums”) un cietušo un apdraudēto personu aizsardzības risinājumu ieviešanai (likumprojekts "Par sadarbību vardarbībai pakļauto personu aizsardzībai");
- turpināt iesāktās tiesu teritoriju reformas, izlīdzinot tiesu noslodzi un efektivizējot tiesu darba organizāciju;
- izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos (Latvijas Republikas Advokatūras likumā un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā), lai ieviestu advokātu procesu atsevišķās civillietu kategorijās;
- izstrādāt normatīvo regulējumu, lai celtu advokatūras institūta darbības kvalitāti un valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai ar mērķi paaugstināt un vienādot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai;
- attīstīt Tiesu informatīvo sistēmu ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, efektivizēt tiesu darba procesu un samazināt informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas, kā arī veicināt Tiesu informatīvās sistēmas attīstību, sadarbspēju, integrāciju un attīstīt elektronisko pakalpojumu sniegšanas tehnisko bāzi;
- attīstīt Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu institūtu un sekmēt "konsultē vispirms" principa piemērošanu iestādes darbībā.
Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2016. līdz 2020. gadam, euro
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
Tieslietu ministrija 2018. gadam, salīdzinot ar 2017. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:
- 2018.gadā izveidotas jaunas budžeta programmas/apakšprogrammas:
- programma 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds";
- programma 48.00.00 "Tiesiskās un starpvalstu sadarbības pasākumu īstenošana";
- apakšprogramma 62.07.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)";
- apakšprogramma 70.21.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības politiku instrumentu finansējumu (2014-2020)";
- apakšprogramma 73.02.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par pārējiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem".
- 2018.gadā netiek plānoti izdevumi:
- apakšprogrammā 04.02.00 "Ieslodzījuma vietu būvniecība";
- apakšprogrammā 71.06.00 "Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētie projekti".