Plānotie izdevumi 2018. gadā - 6,5 miljoni euro

Valsts kontroles darbības joma:

Valsts kontroles galvenie pasākumi 2018.gadā:

1. nodrošināt revīziju darbu atbilstoši starptautiskajiem revīziju standartiem un Valsts kontroles darbības stratēģijā 2018.-2021.gadam noteiktajiem mērķiem un stratēģiskajām prioritātēm:
   • īstenot uz risku analīzi un revidējamo jomu stratēģiskajiem novērtējumiem balstītu revīziju tēmu izvēli un pilnveidot nozaru analīzes metodiku, lai identificētu būtiskus, sabiedrībai nozīmīgus jautājumus, kuru rezultātā būs iespējams sniegt ieteikumus uzlabojumiem;
   • veikt finanšu atbilstības, lietderības un apvienotās revīzijas, novirzot atbilstības un lietderības revīzijām pakāpeniski arvien vairāk revīziju resursu, ņemot vērā iespējas tās plašāk izmantot, lai nodrošinātu labu pārvaldību, būtiskāku ilgtermiņa finanšu efektu un politiku ilgtspēju;
   • finanšu revīzijās veikt būtisku pārskatam pakārtotu darījumu atbilstības tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei izvērtējumu, sniedzot divu veidu atzinumus – par pārskatu pareizību un par darījumu atbilstību, tādējādi gūstot pārliecību ne tikai par pareizu finanšu uzskaiti, bet arī par veikto darījumu likumību un atbilstību mērķiem;
   • pēc iespējas sniegt ieteikumus ar finanšu ietekmi, uzraudzīt revīziju rezultātā sniegto ieteikumu ieviešanu un stiprināt parlamentāro kontroli pār revidējamo vienību veiktajiem pasākumiem ieteikumu ieviešanā, kā arī novērtēt ieteikumu ieviešanas finanšu ietekmes apmēru palielinātu publiskā sektora ieņēmumu vai novērstu nelikumīgu un nelietderīgu izdevumu izteiksmē;
   • veikt revīzijas katrā pašvaldībā vismaz reizi trijos gados, katru gadu revīzijās vismaz vienu reizi iekļaujot ne mazāk kā 40 pašvaldības, rezultātā nodrošinot pašvaldību darbības regulāru izvērtējumu un iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību;
2. stiprināt valsts un pašvaldību amatpersonu atbildību par pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību:
   • sniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un nodrošināt atbalstu tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem revīzijas materiālu izskatīšanā, tādējādi veicinot vispusīgu revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanu;
   • izvērtēt tiesībaizsardzības iestāžu pieņemtos lēmumus un nepamatotu lēmumu gadījumos vērsties pie augstākas amatpersonas, lai nodrošinātu nepilnību novēršanu procesa virzītāja darbībā;
   • izvērtēt revidējamās vienības vai tās augstākās iestādes pieņemtos lēmumus par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem, lai panāktu vispusīgas pārbaudes un atbilstošu tiesību normu interpretēšanu par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem un atbildīgo personu saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības;
   • sekmēt Valsts kontroles likuma grozījumu pieņemšanu Saeimā un nodrošināt to atbilstošu piemērošanu, lai ar tiesiskajā regulējumā Valsts kontrolei nostiprinātām tiesībām īstenotu primāri preventīvus pasākumus un motivētu amatpersonas tiesiski rīkoties ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu;
3. īstenot starptautiskās sadarbības pasākumus:
   • nodrošināt pārstāvību augstāko revīzijas iestāžu starptautisko organizāciju vadības struktūrās – EUROSAI valdē un INTOSAI Profesionālo revīzijas un labas prakses standartu padomē (FIPP), lai panāktu Valsts kontroles profesionālo interešu ievērošanu starptautiskā mērogā un Valsts kontroles labās prakses revīziju veikšanā iekļaušanu starptautiskajos revīziju standartos;
   • divpusēju un daudzpusēju projektu ietvaros sniegt konsultatīvu atbalstu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm, tādējādi nostiprinot Valsts kontroles starptautisko atpazīstamību un profesionālo prestižu, kā arī veicinot revīzijas personāla kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstoši starptautiski gūtajai pieredzei;
4. veicināt labas pārvaldības principu ievērošanu publiskajā sektorā:
   • nodrošināt starptautisko publiskā sektora revīzijas un labas pārvaldības standartu (ISSAI un INTOSAI GOV) ieviešanu un piemērošanu visā publiskajā sektorā, ieviešot sertifikācijas sistēmu revidentu (t.sk. privātā sektora), kuri sniedz pakalpojumus publiskā sektora institūcijām, zināšanu un darbības novērtēšanai, un sertificēto publiskā sektora revidentu kvalifikācijas un ētikas prasību uzraudzības sistēmu, tādējādi panākot, ka  visā publiskajā sektorā revīzijās uzmanība tiek pievērsta ne tikai finanšu uzskaites pareizībai, bet arī darījumu likumībai un lietderībai.

Valsts kontroles kopējo izdevumu izmaiņas no 2016. līdz 2020.gadam, euro