Ministrijas darbības jomas:
Ministrijas galvenie pasākumi 2018. gadā:
- izstrādāt valsts budžeta izdevumu politiku, likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un tā paskaidrojumus, kā arī turpināt darbu pie budžeta plānošanas sistēmas pilnveides;
- kopā ar sadarbības partneriem kompetences ietvaros īstenot Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna uzdevumus, tādus kā e-komercijas regulējuma pilnveide, sodu sistēmas pārskatīšana, mediācijas nodokļu jomā izvērtēšana, čeku loterijas organizēšana;
- turpināt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam Finanšu ministrijai noteikto uzdevumu izpildi, tādu kā valdes locekļu atbildības nodokļu jomā pārskatīšana, vienkāršotas nodokļu nomaksas sistēmas izveide (saimnieciskās darbības konts), nodokļu nomaksas kontu skaita samazināšana;
- nodrošināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu programmu savlaicīgu īstenošanu un efektīvu ES fondu līdzekļu novirzīšanu tautsaimniecībā, kā arī to pastāvīgu uzraudzību, stiprinot ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības sistēmu;
- veikt savlaicīgu un programmu ieviešanas nosacījumiem atbilstošu Eiropas strukturālo un investīciju fondu projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;
- turpināt E-kohēzijas attīstīšanu, Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020. gadam (KP VIS) e-vides un e-pakalpojumu popularizēšanu, elektronisko datu apmaiņu ar sadarbības partneriem un klientiem, izmantojot KP VIS;
- turpināt īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam iekļautos rīcības virzienus, kredītiestāžu, apdrošinašanas, alternatīvo finanšu pakalpojumu sektoru un kapitāla tirgus attīstībai, pilnveidojot finanšu tirgu regulējošo normatīvos aktus, tajā skaitā, nodrošināto vērtspapīru un vērtspapīrošanas tirgus attīstībai;
- aizstāvēt Latvijas prioritātes ES budžetā, uzturot ES budžeta līdzekļu pastāvīgu pieejamību Latvijas ekonomikā, ņemot vērā pieaugošo ES fondu apguvi, kā arī nenoteiktību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES potenciālo ietekmi uz ES budžeta kopapjomu;
- īstenot valsts sabalansētu attīstību veicinošu fiskālo politiku, nodrošināt stingru un fiskāli atbildīgu pašvaldību aizņēmumu saistību uzņemšanās un izpildes procesu, ievērojot veikto 2017.gada nodokļu reformu;
- paaugstināt iepirkumu veicēju kapacitāti un efektivizēt iepirkumu veikšanas procesu, pārejot uz elektronisku iepirkumu norises procesu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu pieteikumu un piedāvājumu izvērtēšanas procesā, saglabājot iepirkumu caurskatāmību un atklātumu;
- nodrošināt efektīvu valsts nekustamā īpašuma pārvaldību, tajā skaitā samazinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu, kas netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, kā arī veicināt Finanšu ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma objektu stāvokļa uzlabošanos;
- uzlabot uzņēmējdarbības vidi precizējot un pilnveidojot muitas un grāmatvedības jomu regulējošās prasības;
- attīstīt un padarīt efektīvākas zvērinātu revidentu un to komercsabiedrību, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām, uzraudzības metodes, instrumentus un praksi, piemēram, paplašināt starptautisko grāmatvedības standartu piemērotāju loku, pilnveidot Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) iesniedzamā gada pārskata pielikuma strukturētās formas, veicināt e-rēķinu kopējā standarta izmantošanu;
- veikt visu revīzijas iestādes kompetencē esošo ārvalstu investīciju revīzijas tādā apjomā un kvalitātē, kas sniegs pārliecību Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) un donorvalstīm par to efektīvu un mērķtiecīgu apguvi, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu investīciju plūsmu Latvijai, kā arī veikt Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības un kontroles sistēmu aprakstu atbilstības novērtējumu un sagatavot ziņojumu un atzinumu, kas apliecina, ka saņēmējvalsts un Programmu apsaimniekotāju ieviešanas sistēma atbilst Donorvalstu Noteikumiem, kā arī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem;
- turpināt attīstīt un pilnveidot efektivitātes iekšējos auditus, nodrošinot auditoru apmācību un metodisko atbalstu;
- nodrošināt pilnvērtīgu azartspēļu automātu darbības uzraudzību (t.sk. arī attālināti) un sabiedrības interešu aizsardzību azartspēļu pilnveidotās uzraudzības nodrošināšanas veidā;
- nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanu izložu un azartspēļu nozarē;
- turpināt administratīvā sloga mazināšanas un klientu apkalpošanas uzlabošanas pasākumus, attīstot e-pakalpojumus un samazinot nodokļu saistību izpildei nepieciešamo laiku;
- pilnveidot VID elektronisko vidi atbilstoši jaunākajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot maksimālu elektronisku pakalpojumu pieejamību un elektronisku dokumentu apriti (uzkrājuma principa ieviešana maksājumu uzskaitē, vienotā konta ieviešana, darbības procesu optimizēšana);
- ieviest izmaiņas muitas informācijas sistēmās saistībā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) spēkā stāšanos 2016. gada 1. maijā un īstenot SMK darba programmā plānotos pasākumus noteiktajos termiņos;
- apkarot organizēto noziedzību un samazināt tās ietekmi valsts ieņēmumu un muitas jomā, nodrošinot ikgadējā Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā, izstrādes un īstenošanas koordinēšanu.
Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2016. līdz 2020. gadam, euro
* Nav iekļautas iestāžu amata vietas, kuru finansējums atlīdzībai 2019. un 2020. gadam tiks nodrošināts ES fondu (KF, ERAF, ESF) 2014.-2020. gada plānošanas perioda Tehniskās palīdzības projektu ietvaros, jo Tehniskās palīdzības projekti vēl nav apstiprināti.
1 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 2 214 816 euro, 2019. gadā – 982 053 euro un 2020. gadā – 706 173 euro apmērā.
2 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 843 527 euro, 2019. gadā – 914 305 euro un 2020. gadā – 350 066 euro apmērā.
3 Prioritārā pasākuma īstenošanai papildu finansējums tiks nodrošināts resora budžeta ietvaros, t.sk. 2018. gadā – 150 697 euro un 2019. gadā – 116 256 euro apmērā.
Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi
Finanšu ministrija 2018. gadam, salīdzinot ar 2017. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:
- izslēgta apakšprogramma 72.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējumu (2007 – 2013)”;
- izslēgta apakšprogramma 72.05.00 “Tehniskā palīdzība Latvijas un Šveices sadarbības programmas apgūšanai”;
- izveidota jauna apakšprogramma 61.07.00 “Kohēzijas fonda (KF) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2014-2020)”;
- izveidota jauna apakšprogramma 62.09.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežoto konkursu projekti (2014-2020)”;
- izveidota jauna apakšprogramma 70.06.00 “Citi Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētie projekti un pasākumi”.