Ministrijas darbības jomas:
Ministrijas galvenie pasākumi 2018. gadā:
- izstrādāt priekšlikumus rīcībām, lai periodā līdz 2030. gadam īstenotu Latvijas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanai un nodrošinātu Latvijas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību;
- apstiprināt jūras telpisko plānojumu, kas atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijā un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvā noteiktajiem mērķiem ir saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm; pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus;
- nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību:
- ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides kvalitātes prasību izpildi;
- pašvaldībām projektu realizācijai pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai;
- pašvaldībām projektu realizācijai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai, paredzot atbalstu komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras izveidei (tai skaitā, industriālie pieslēgumi, ceļu infrastruktūra un cita koplietošanas infrastruktūra), kā arī teritoriju labiekārtošanai, atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām;
- valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem sadarbības ar ārvalstu institūcijām un uzņēmumiem stiprināšanai un kopīgu risinājumu attīstīšanai vides, nodarbinātības, sociālo pakalpojumu, uzņēmējdarbības, tūrisma attīstības u.c. jomās Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ietvaros;
- saglabāt bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā nodrošinot "Natura 2000" teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus rekreācijas pakalpojumus;
- īstenot politiku, kas orientēta uz nacionālo resursu apguves un uzņēmējdarbības veicināšanas principiem, iekļaujot „zaļā iepirkuma” principu publiskajos iepirkumos;
- nodrošināt virzību uz aprites ekonomiku un dabas resursu efektīvāku izmantošanu, turpinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu;
- sagatavot jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2020. gadam, tai skaitā, papildinot nodokļu atvieglojumu iespējas Latgalē speciālā ekonomiskā zonā;
- nodrošināt Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu, attīstot digitālo pakalpojumu vidi un tās izmantošanu, Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai, izveidot uzlabotu valsts IKT pārvaldības sistēmu un elektroniskās pārvaldes koplietošanas platformas, nodrošināt IKT procesu koordināciju, nodrošināt digitālo prasmju un zināšanu paaugstināšanas sabiedrībā, kā arī stiprināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kapacitāti un funkcijas;
- ieviest „vienas pieturas aģentūras” principu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, attīstot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu, kā arī uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību un valsts pārvaldes efektivitāti, veicinot informācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu publisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādājot saistīto regulējumu;
- ieviest centralizētās komponentes oficiālās elektroniskās saziņas principa ieviešanai starp valsts, pašvaldību, tiesu sistēmas iestādēm un iedzīvotājiem, uzņēmējiem elektroniskajā vidē, izstrādāt saistīto regulējumu un metodikas, nodrošināt metodisko atbalstu iestādēm;
- noteikt valstī administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvarā pašvaldības var sadarboties vai apvienoties, izvērtēt un noteikt tās jomas un nozares, kurās valsts pārvaldes uzdevumu un funkciju decentralizācija būtu pamatojama un īstenojama, izstrādāt normatīvā akta projektu par sadarbības teritoriju noteikšanu, izstrādāt normatīvo aktu projektus pašvaldību sadarbības teritoriju institucionālai un funkcionālai darbībai;
- noteikt gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus 2020. un 2030. gadam un uzsākt rīcības programmas izstrādi, lai samazinātu gaisa piesārņojumu Latvijā.
Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2016. līdz 2020. gadam
|
2016. gads |
2017. gada plāns |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
2020. gada plāns |
---|---|---|---|---|---|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
904 |
991 |
994 |
948 |
941 |
Tajā skaitā: |
|||||
Valsts pamatfunkciju īstenošana |
|||||
Vidējais amata vietu skaits gadā |
817 |
892 |
892 |
890 |
890 |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana |
|||||
Vidējais amata vietu skaits gadā |
87 |
99 |
102 |
58 |
51 |
Nr.p.k. |
Pasākuma nosaukums Darbības apraksts Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Izdevumi, euro / rādītāji, vērtība |
Pamatojums |
||
---|---|---|---|---|---|
2018. gadā |
2019. gadā |
2020. gadā |
|||
1. |
Vides uzraudzības stiprināšana (t.sk. algas inspektoriem) |
1 500 000 |
1 500 000 |
1 500 000 |
MK 08.09.2017. sēdes prot. Nr.44 1.§ 15.p. un MK 12.09.2017. sēdes prot. Nr.45, 53.§, 8.p. |
Stiprināta Valsts vides dienesta kā vides aizsardzības institūcijas veiktspēja, paaugstinot nodarbināto atalgojumu, īpaši vides inspektoriem. Stiprināta vides monitoringa, kontroles un uzraudzības sistēmas turpmāka attīstība, nodrošinot kontroli pār vides aizsardzības prasību ievērošanu. |
1 008 834 |
1 128 834 |
1 128 834 |
||
Mazināta piesārņojošo darbību ietekme uz vidi un cilvēku veselību |
|||||
Piesārņojošo darbību (A, B, C) operatoru skaita īpatsvars, kuru darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi (%) |
18 |
15 |
15 |
||
23.01.00 Valsts vides dienests |
|||||
Stiprināta Vides pārraudzības valsts biroja kā vides aizsardzības institūcijas veiktspēja, paaugstinot nodarbināto atalgojumu. Stiprināta vides monitoringa, kontroles un uzraudzības sistēmas turpmāka attīstība, nodrošinot kontroli pār vides aizsardzības prasību ievērošanu. |
30 000 |
30 000 |
30 000 |
||
23.02.00 Vides pārraudzības valsts birojs |
|||||
Stiprināta Dabas aizsardzības pārvaldes kā vides aizsardzības institūcijas veiktspēja, paaugstinot nodarbināto atalgojumu, īpaši vides inspektoriem. Stiprināta vides monitoringa, kontroles un uzraudzības sistēmas turpmāka attīstība, nodrošinot kontroli pār vides aizsardzības prasību ievērošanu. |
180 000 |
180 000 |
180 000 |
||
24.08.00 Nacionālo parku darbības nodrošināšana |
|||||
Izstrādāta gaisu piesārņojošo vielu emisiju rīcības programma 2020.-2030.gadam un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes. |
281 166 |
161 166 |
161 166 |
||
Izstrādāta un MK apstiprināta rīcības programma emisiju samazināšanai |
|||||
Programmu skaits |
0 |
1 |
0 |
||
Aktualizētas un iesniegtas EK emisiju prognozes |
|||||
Iesniegtais ziņojumu skaits |
0 |
1 |
0 |
||
Veikts pētījums par GOS emisiju aprēķiniem |
|||||
Veikto pētījumu skaits |
1 |
0 |
0 |
||
28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība |
|||||
2. |
Ģimenei draudzīga pašvaldība |
332 000 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Pašvaldību informācijas apkopošana /aktualizēšana par atbalstu/pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, t.sk. sasaistot ar latvija.lv un panākot visu pašvaldību informācijas pieejamību latvija.lv. |
70 996 |
- |
- |
||
97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana |
|||||
Organizēt konkursu, nosakot ģimenēm draudzīgākas pašvaldības un tās motivējoši apbalvojot, veikt integrētu informatīvo kampaņu, informējot par pašvaldību sniegto atbalstu/pakalpojumiem. |
261 004 |
- |
- |
||
Sabiedrības informētības līmenis par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem |
|||||
Iedzīvotāju skaits, kas apmeklējuši un nobalsojuši konkursa “Ģimenei draudzīga pašvaldība” norisei izveidoto tīmekļa vietni (katra nākamā gada rādītāja vērtība satur iepriekšējā gada vērtību) |
50 000 |
- |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
3. |
Veselīga dzīvesveida aktivitāšu veicināšana Latgalē |
120 000 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Sniegt atbalstu veselīga dzīvesveida un sporta infrastruktūrai, kā arī nodrošināt atbalstu sporta nometnēm un pasākumiem. |
120 000 |
- |
- |
||
Atbalsta pasākumi veselīga dzīvesveida uzturēšanai |
|||||
Pašvaldību skaits, kurās īstenoti atbalsta pasākumi |
5 |
- |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
4. |
"Latvijas Goda ģimenes gads" projekta īstenošanai |
800 000 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāt mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. |
800 000 |
- |
- |
||
Sabiedrības informētība |
|||||
Starptautiskais forums |
1 |
- |
- |
||
Atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm |
|||||
Pašvaldību skaits, kurās nodrošināts papildus atbalsts daudzbērnu ģimenēs |
15 |
- |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
5. |
Atbalsta pasākums ražošanas atkritumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai |
900 000 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Stiprināta pašvaldības spēja atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību un nodrošināt vides kvalitātes nepasliktināšanos Valmieras reģionā, nodrošinot pasākumus stikla šķiedras ražošanas procesā radušos specifisko atkritumu atbilstošai apsaimniekošanai. |
900 000 |
- |
- |
||
Nodrošināta ražošanas atkritumu apglabāšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām |
|||||
Izbūvēta šūna ražošanas atkritumu apglabāšanai (ar jaudu 9 000 tonnas/gadā) |
- |
1 |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
6. |
Pilotprojekts pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai "Reģionālās reemigrācijas koordinators" |
425 699 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Izveidot reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu, izveidot fondu ģimenēm “Tautiešu atgriešanās fonds”, uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, ieguldījumiem pamatlīdzekļos. |
38 059 |
- |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
Izveidot reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu, izveidot fondu ģimenēm “Tautiešu atgriešanās fonds”, uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā, ieguldījumiem pamatlīdzekļos. |
387 640 |
- |
- |
||
Izveidots reģionālais koordinatoru tīkls |
|||||
Reģionālo koordinatoru skaits |
5 |
- |
- |
||
31.00.00 Atbalsts plānošanas reģioniem |
|||||
7. |
Programma bērnam drošs bērnudārzs |
91 951 |
- |
- |
MK 12.09.2017. sēdes prot.Nr.45, 53.§, 9.p. |
Organizēti ievadsemināri, aptverot pašvaldības un tajās esošās PII . Organizētas pedagogu grupu apmācības, sagatavots metodiskais materiāls. Programmas “Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs” pirmā soļa “Džimbas drošības programma” īstenošanai tiks aptvertas 819 PII, kurās līdz šim nav Džimbas aģentu. |
91 951 |
- |
- |
||
Pirmsskolas izglītības pieejamība, drošums un draudzīgums |
|||||
Iniciatīvas “Džimba katrā bērnudārzā Latvijā” ietvaros apmācītie pašvaldību bērnudārzu speciālisti |
228 |
- |
- |
||
30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti |
|||||
Kopā |
4 169 650 |
1 500 000 |
1 500 000 |
|