Ministrijas darbības jomas:

Ministrijas darbības jomas

Ministrijas galvenie pasākumi 2019. gadā:

  1. saglabāt vides kvalitāti un sekmēt oglekļa mazietilpīgas un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību:
    • formulēt Latvijas klimata politiku periodam līdz 2050.gadam;
    • pilnveidot un attīstīt vides monitoringa, kontroles un uzraudzības sistēmu;
    • nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidācijas nodrošināšana;
  2. nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību, saglabājot bioloģisko daudzveidību, nodrošinot ekosistēmu pakalpojumu pieejamību un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku:
    • pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;
    • nodrošināt efektīvu zemes dzīļu pārvaldību un aizsardzību;
    • sagatavot aktuālu informāciju par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību, izstrādāt ES nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu izplatības kartes;
    • paaugstināt Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru publiskajos iepirkumos;
  3. sekmēt reģionu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību:
    • stiprināt reģionu un pašvaldību rīcībspēju, lai veicinātu teritoriju attīstību;
    • pilnveidot pašvaldību darbības sistēmu;
    • izstrādāt un ieviest Jūras telpiskā plānojumu un ilgtermiņa tematisko plānojumu par publisko infrastruktūru Baltijas jūras piekrastei;
  4. nodrošināt valsts un pašvaldību (turpmāk-publisko) publisko pakalpojumu efektivitātes paaugstināšanu un visaptverošu pieejamību, t.sk. elektroniski:
    • ieviest „Vienas pieturas” aģentūras principu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā;
    • sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un darbavietu radīšana pašvaldībās, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību;
  5. nodrošināt Digitālā vienotā tirgus attīstību, digitālo prasmju un valsts vienotās IKT arhitektūras pārvaldību, tai skaitā:
    • uzlabotas valsts IKT pārvaldības sistēmas un elektroniskās pārvaldes koplietošanas platformas izveidi;
    • vienotas valsts informācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešanu;
    • Valsts informācijas resursu, valsts informācijas sistēmu un to sadarbspējas arhitektūras ieviešanu;
    • ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu;
  6. nodrošināt VARAM darbības ilgtspējību, t.sk. paaugstinot iestādes darbības efektivitāti, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot nodarbināto profesionalitātes celšanu:
    • pilnveidot dokumentu pārvaldību;
    • nodrošināt regulāru VARAM darbinieku apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu;
    • pilnveidot VARAM tehniski-materiālo bāzi (publiskie iepirkumi, telpu jautājumi, finanšu vadības sistēmu uzlabošana, u.c.);
    • ieviest vienoto publisko iepirkumu atsevišķām precēm/pakalpojumiem resorā;
    • veikt efektīvus auditus un nodrošināt ieteikumu uzraudzību;
  7. nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību:
    • ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides kvalitātes prasību izpildi;
    • pašvaldībām projektu realizācijai pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai;
    • pašvaldībām projektu realizācijai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai, paredzot atbalstu komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras izveidei (tai skaitā, industriālie pieslēgumi, ceļu infrastruktūra un cita koplietošanas infrastruktūra), kā arī teritoriju labiekārtošanai, atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām;
    • valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem sadarbības ar ārvalstu institūcijām un uzņēmumiem stiprināšanai un kopīgu risinājumu attīstīšanai vides, nodarbinātības, sociālo pakalpojumu, uzņēmējdarbības, tūrisma attīstības u.c. jomās Eiropas teritoriālās sadarbības programmu ietvaros.

 

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021. gadam

 

Vidējais amata vietu skaits no 2017. līdz 2021. gadam

 

2017. gads
(izpilde)

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada prognoze

2021. gada prognoze

Vidējais amata vietu skaits gadā

975

994

1 021

1 005

965

Tajā skaitā:

Valsts pamatfunkciju īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā

      872

892

892

890

890

Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā

103

102

129

115

75

 

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums 2019. gadam

Nr.

p.k.

Pasākuma nosaukums

Darbības apraksts

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Izdevumi,  euro / rādītāji, vērtība

Pamatojums

2019. gadā

Ietekme uz 2020. gada bāzi17

Ietekme uz 2021. gada bāzi17

1.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai

50 0000

-

-

MK 08.02.2019.ārkārtas sēdes protokola Nr.6 1.§ 3.punkts

Turpināt īstenot valsts administratīvi teritoriālo reformu, izstrādājot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas paredz veidot ilgtspējīgākas un ekonomiski spēcīgākās pašvaldības

50 0000

-

-

Izstrādāta koncepcija par ATR, kurā ietverti teritoriju izveidošanas kritēriji, un sagatavots administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

Projektu skaits

1

-

-

Izstrādāts likumprojekts, kurā noteikts jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums

Likumprojektu skaits

1

-

-

30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti

2.

Aktivitāte "Lielā talka"

40 000

-

-

MK 08.02.2019.ārkārtas sēdes protokola Nr.6 1.§ 3.punkts

Sakopt Latvijas vidi un izglītot sabiedrību par nepieciešamību dzīvot tīrā, sakoptā, veselā, zaļā vidē

40 000

-

-

Iesaistīta sabiedrība apkārtējas vides sakopšanas talkās

Iesaistītas pašvaldības

50

-

-

Informatīva kampaņa medijos

Informatīvi izglītojošajā kampaņā sasniegtās auditorijas skaits

80 000

-

-

24.09.00 Atbalsts biedrībai “Pēdas LV” Lielās talkas nodrošināšanai

3.

 

 

Diasporas likuma normu īstenošanai (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)

504 389

643 529

643 529

MK 08.02.2019.ārkārtas sēdes protokola Nr.6 1.§ 3.punkts

Izveidot Nacionālo kontaktpunktu remigrācijas sekmēšanai

57 029

43 529

43 529

Nacionālais kontaktpunkts remigrācijas sekmēšanai

Kontaktpunktu skaits

1

1

1

30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti

Turpināt 2018. gadā izveidoto reģionālo koordinatoru tīkla darbību, sniedzot personalizētas konsultācijas potenciālajiem remigrantiem un remigrantiem ar atgriešanos saistītos jautājumos

447 360

600 000

600 000

Turpināta 2018. gadā izveidotā reģionālo koordinatoru tīkla darbība

Reģionālo koordinatoru skaits

5

5

5

31.00.00 Atbalsts plānošanas reģioniem

4.

Ģimenei draudzīga pašvaldība

450 070

-

-

Priekšlikumi Nr.68, 69 un 70 2.lasījumam

Pašvaldību informācijas apkopošana /aktualizēšana par atbalstu/pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, t.sk. sasaistot ar latvija.lv un panākot visu pašvaldību informācijas pieejamību www.vietagimenei.lv

67 992

-

-

97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana

Organizēt konkursu pašvaldībām,  nosakot ģimenēm draudzīgākas pašvaldības un tās motivējoši apbalvojot,  projektu konkursu NVO, t.sk. sadarbībā ar pašvaldībām, ģimeniskās vides veidošanai un aktivitāšu īstenošanai, veikt integrētu informatīvo kampaņu, informējot par pašvaldību sniegto atbalstu/pakalpojumiem.

382 078

-

-

Sabiedrības informētības līmenis par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem

Iedzīvotāju skaits, kas apmeklējuši un nobalsojuši konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisei izveidoto tīmekļvietni (katra nākamā gada rādītāja vērtība satur iepriekšējā gada vērtību)

150 000

-

-

Ģimenei labvēlīgas vides veidošana pašvaldībās un sabiedrības iesaiste ģimenei draudzīgākas sabiedrības veidošanā

Īstenoto projektu skaits

20

-

-

30.00.00 Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti

Kopā

1 494 459

643 529

643 529

-

17Atbilstoši MK 08.02.2019. ārkārtas sēdes protokola Nr.6 1.§ 27.punktam

 

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Ministrija 2019. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

  1. izveidota jauna apakšprogramma 24.09.00 “Atbalsts biedrībai “Pēdas LV” Lielās talkas nodrošināšanai”;
  2. izslēgta apakšprogramma 62.06.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2007-2013)”;
  3. izveidota jauna apakšprogramma 64.08.00 “Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) maksājumi (2014-2020)”;
  4. izveidota jauna apakšprogramma 65.08.00 “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020)”;
  5. izveidota jauna apakšprogramma 65.20.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apgūšanai (2014-2020)”;
  6. izveidota jauna apakšprogramma 71.06.00 “Norvēģijas finanšu instrumenta finansētās programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanas tām un vide (LV-CLIMATE)” īstenošana”;
  7. izveidota jauna apakšprogramma 71.08.00 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība (LV-LOCALDEV)” īstenošana”.