Plānotie izdevumi 2019. gadā - 449,9 miljoni euro

Ministrijas darbības jomas:

Ministrijas galvenie pasākumi 2019. gadā:

1. izvērtēt iespējamo valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu;
2. pilnveidot autoceļu finansējuma modeli, izvērtējot iespējas piesaistīt papildu finansējumu valsts budžetā paredzētajam;
3. veikt visaptverošu pētījumu par velosatiksmi valstī un izdarīt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
4. veikt alternatīvo degvielu ieviešanas scenāriju izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
5. sagatavot Ceļu satiksmes drošības plāna vidusposma izvērtējumu un veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos;
6. precizēt pasažieru pārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem regulējumu atbilstoši Saeimas un MK dotajiem uzdevumiem, kā arī dialogam ar sociālajiem partneriem;
7. veikt atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus zaudējumu segšanai pārvadātājiem;
8. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) ietvaros sagatavot un parakstīt CEF1 līguma grozījumus;
9. Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros parakstīt Deleģēšanas līgumu ar RB Rail AS (Koordinators), tādējādi Koordinatoram deleģējot atsevišķu CEF aktivitāšu īstenošanu;
10. Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros noslēgt līgumu par Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvprojekta izstrādi un mezgla būvniecību;
11. realizēt Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.–2022.gadam noteikto rīcības plānu saskaņā ar definētajiem rīcības virzieniem;
12. turpināt darbu pie ES Ceturtās dzelzceļa pakotnes pārņemšanas (izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un uz dzelzceļa drošību);
13. izstrādāt normatīvo regulējumu dzelzceļa pārvadājumu jomā, lai nodrošinātu pārvadājumu procesu, ieviešot jaunās tehnoloģijas un atbilstību starptautiskajam regulējumam.
14. turpināt veidot nozares attīstību veicinošu un aviācijas drošumu un lidojumu drošību atbalstošu bezpilota gaisa kuģu lidojumu regulējumu;
15. turpināt darbu pie lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstības;
16. turpināt paplašināt Airbaltic lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu;
17. turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlauka attīstību;
18. Ziemeļu dimensijas transporta tīkla pagarināšana līdz Ķīnai un citām Āzijas valstīm (Latvija 2019.gadā pilda prezidējošās valsts lomu);
19. nodrošināt Latvijas infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanu izpētē, ko veiks Eiropas Savienības un Ķīnas savietojamības platformas ietvaros;
20. nodrošināt Latvijas loģistikas, tranzīta un ostu jomas adekvātu iekļaušanu valsts politikas plānošanas dokumentos jaunajam finanšu periodam 2021-2027.gadiem: NAP, TAP, Ostu attīstības programma;
21. īstenot starptautiskās ostu un loģistikas informācijas sistēmas SKLOIS II kārtas projektu “SKLOIS2”;
22. veicināt Latvijas statusa saglabāšanu Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā, ieviešot starptautiskās prasības, t.sk. virzot ar 2004.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību prasību īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus;
23. izstrādāt Latvijas 5G ceļvedi;
24. izstrādāt pasta nozares politikas plānošanas dokumentu 2019.-2020.gadam;
25. izvērtēt un piedāvāt papildus valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu elektronisko sakaru „pēdējās jūdzes” pieejamību;
26. veikt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uzraudzības iestādes funkcijas, nodrošinot transporta nozares projektu, kā arī projektu platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē īstenošanas uzraudzību, veicot Regulā Nr.1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus;
27. veikt uzraudzību darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu ietvaros definēto transporta nozares un elektroniskās sakaru infrastruktūras rezultatīvo rādītāju sasniegšanai;
28. veicināt nozares interešu pārstāvniecību Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020. gada.

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2017. līdz 2021.gadam, euro

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Ministrija 2019.gadam, salīdzinot ar 2018.gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. mainīts nosaukums programmai 04.00.00 “Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izveide un uzturēšana” uz “Elektroniskie sakari” un izveidotas divas jaunas apakšprogrammas 04.01.00 “Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla darbības nodrošināšana” un 04.02.00 “ Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzturēšana”;
2. izveidota jauna programma 06.00.00 “Elektrotransportlīdzekļu (ETL) uzlādes infrastruktūras uzturēšana”;
3. mainīts nosaukums apakšprogrammai 60.07.00 “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (2014-2020)” uz “Eiropas transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica)”;
4. izveidota jauna apakšprogramma 60.20.00 “Tehniskā palīdzība Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) apgūšanai”;
5. izveidota jauna apakšprogramma  62.13.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētie ierobežotās atlases publiskās pārvaldes projekti (2014-2020)”;
6. mainīts nosaukums apakšprogrammai 69.07.00 “Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" VAS "Latvijas valsts ceļi" realizētie projekti (2014-2020)” uz “3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" VAS "Latvijas valsts ceļi" realizētie projekti”;
7. izveidota jauna apakšprogramma  69.21.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par 3. mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” finansējumu”;
8. izveidota jauna apakšprogramma 70.07.00 “Citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projekti”.