Publicēts: 05.11.2020.

Aizsardzības ministrijas darbības jomas:

  • Valsts aizsardzība,
  • Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā,
  • Valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeopolitiskās informācijas jomā.

Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2020. gadā:

  1. izveidot visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu un nostiprināt sabiedrības noturību. Paralēli noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā un turpināt valdības krīzes vadības mācību “Kristaps” organizēšanu;
  2. nodrošināt uz attīstību vērstu aizsardzības budžeta izlietojumu, atbilstoši NATO vadlīnijām ne mazāk kā 20% no aizsardzības budžeta novirzot galvenā ekipējuma iegādēm un ne vairāk kā 50% paredzot ar personālu saistītiem izdevumiem;
  3. izstrādāt jaunu Valsts aizsardzības koncepciju līdz 2020.gada 30.oktobrim;
  4. turpināt sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas grupai, un līdz ar NATO Ziemeļatlantijas padomes lēmumu par štāba iekļaušanu NATO spēku struktūrā, kas plānota 2020.gada sākumā, nodrošināt daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” izveidi;
  5. nodrošināt ilgtspējīgu Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) spēju attīstību saskaņā ar aktuālo NBS attīstības plānu. Uzsākt brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstību, izstrādājot spējas detalizēto ieviešanas plānu, turpināt pretgaisa aizsardzības, komandvadības un sauszemes spēku mehanizētās brigādes attīstību, veikt nepieciešamā personāla apmācību un infrastruktūras izbūvi UH-60M helikopteru ieviešanai bruņojumā;
  6. nodrošināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju attīstību, veicināt zemessargu rekrutēšanu, turpināt zemessargu nodrošināšanu ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu, atbilstošo infrastruktūras izbūvi, kā arī nodrošināt apmācību, tostarp attīstot reģionālā līmeņa poligonus;
  7. valsts pašaizsardzības spējas balstīt uz motivētu un apmācītu personālsastāvu: profesionālo militāro dienestu, Zemessardzi, rezerves karavīriem, kā arī rezervistiem, tādēļ palielinot NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru skaitu, atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm;
  8. turpināt Latvijas karavīru dalību starptautiskajās misijās un operācijās – ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES  kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF, EUBG);
  9. turpināt NBS nodrošinājuma jomas reformu, veicot noliktavu sistēmas pilnveidi un nododot atbildību Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram (turpmāk – VAMOIC) par karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem (ekipējumu un formas tērpiem);
  10. sekmēt vietējās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai tā spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināt piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīt nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu iesaisti;
  11. stiprināt valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus;
  12. turpināt konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā un Jaunsardzes attīstību, attīstot jauniešu piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu. Pielāgot Jaunsardzes apmācību programmu atbilstoši valsts aizsardzības mācībai līdz 2020.gada oktobrim.

 

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2018. līdz 2022.gadam

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2018. līdz 2022.gadam

 

Vidējais amata vietu skaits no 2018. līdz 2022. gadam

 

 2018. gads (izpilde) 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot zemessargu amata vietas1

7 628

8 741

9 059

9 483

9 866

Tajā skaitā:

Valsts pamatfunkciju īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot zemessargu amata vietas1

7 628

8 741

9 059

9 483

9 866

Piezīmes.

1Zemessargi, kuri dienesta līgumu pilda saskaņā ar Zemessardzes likuma 31.pantu. Zemessargu amata vietu skaits 2018.gadā - 524, 2019.gadā – 527, 2020.gadā – 669, 2021.gadā – 669, 2022.gadā – 669.

 

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2020. līdz 2022. gadam

Nr.

p.k.

Pasākuma nosaukums (un darbības apraksts, ja pasākums attiecas tikai uz vienu programmu)

Darbības aprakstsar norādi uz līdzekļu izlietojumu(ja pasākums attiecas uz vairāk kā vienu programmu)

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Izdevumi, euro /

rādītāji, vērtība

Pamatojums

2020. gadā

2021. gadā

2022. gadā

1.

Minimālās algas palielināšana līdz 500 euro ar 2021.gada 1.janvāri

-

39 812

39 812

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokola Nr.41 1.§ 19.punktu

 

12.00.00 Kara muzejs

-

596

596

22.10.00 Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums

-

1348

1348

33.00.00 Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana

-

36 870

36 870

34.00.00 Jaunsardzes centrs

-

998

998

2.

Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana

78 701

-

-

Saskaņā ar atbalstīto priekšlikumu Nr.13 2.lasījumā Saeimā

22.10.00 Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums

78 701

-

-

Kopā

78 701

39 812

39 812

-

 

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Aizsardzības ministrija 2020.gadam, salīdzinot ar 2019.gadu ir veikusi izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

  1. netiek plānots finansējums programmā 38.00.00 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu īstenošana”;
  2. netiek plānots finansējums apakšprogrammā 62.07.00 “Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošana (2014-2020)”;
  3. netiek plānots finansējums apakšprogrammā 70.02.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par LIFE programmas projekta finansējumu (2007-2013)”;
  4. netiek plānots finansējums apakšprogrammā 73.02.00 “Atmaksa valsts pamatbudžetā par citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansējumu”.