4. Reģionu attīstības, teritoriālās sadarbības, publisko pakalpojumu un IKT politikas īstenošana /VARAM-2024.gads

Politikas mērķis: reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana/ Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam¹, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam

Piezīmes.

¹https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprināts%20Saeimā_2.pdf.

² Precizētas politikas rezultatīvo rādītāju faktiskās un plānotās vērtības, plānotā vērtība neatbilst vērtībai, kas paredzēta plānošanas dokumentos, jo atbilstoši izmaiņām administratīvajās teritorijās pēc administratīvi teritoriālās reformas ir precizētas plānošanas reģionu teritorijas. Jaunās plānošanas reģionu teritorijas noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”. Daļa no iepriekš Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldību teritorijām ir iekļautas Kurzemes plānošanas reģionā (Tukuma novads) un Vidzemes plānošanas reģionā (Limbažu novads, Saulkrastu novads un Ogres novads), savukārt Rīgas plānošanas reģionā ir iekļautas Rīgas pilsēta un tai piegulošo pašvaldību administratīvās teritorijas, kas pilnībā atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā (Jūrmala, Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Siguldas novads, Ropažu novads un Ādažu novads). Zemgales plānošanas reģiona un Latgales plānošanas reģiona robežas nav mainījušās. Tā kā Rīgas plānošanas reģionā apvienotas pašvaldības ar vidēji salīdzinoši augstākiem sociālekonomiskajiem rādītājiem nekā iepriekšējās Rīgas plānošanas reģiona robežās, mazāk attīstīto plānošanas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pret augstāk attīstīto tā rezultātā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo reģionālo iedalījumu.

³ 2022. gada budžeta izpildes analīzes 4. pielikumā “Rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildes analīze 2022. gadā” rādītājā “Reģionālā IKP starpība – četru mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu (%)” pie izpildes jeb faktiskās vērtības norādīti 45%, jo tas tika aprēķināts atbilstoši tajā brīdī pieejamajiem CSP datiem par IKP (reģionālā dalījumā). CSP aktuālākie pieejamie dati par IKP (reģionālā dalījumā) pieejami ar trīs gadu nobīdi, t.i., 2023. gadā bija iespējams aprēķināt reģionālā IKP starpību par 2020. gadu, savukārt 2024. gadā būs iespējams sniegt faktisko vērtību par 2021. gadu.

⁴Rezultatīvais rādītājs tiks aktualizēts pēc VARAM jaunas darbības stratēģijas stāšanās spēkā.

⁵ Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas dati uz 2023. gada 21. augustu.

⁶ Rādītāja sasniegšanas termiņš noteikts ar Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr. 55 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumos Nr. 645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”” un Ministru kabineta 2023. gada 7. februāra noteikumiem Nr.54 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 593 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi””.

⁷ Precizēts rādītāja nosaukums, nemainot tā būtību.